Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē UNESCO Latvijas nacionālās komitejas Izglītības sektora vadītāja Elīna Bērziņa, Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis, Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktores vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos Olga Ozola.
Elīna Bērziņa skaidro, ka pērn izdots liels UNESCO ziņojums par izglītības tehnoloģijām, kur ir analizēti 2023. gada dati.
Ziņojuma spektrs parāda dažādus risinājumus. Valstu, kuras ierobežo viedierīces skolās, pasaulē kļūst vairāk. Ziņojums skatās uz tehnoloģijām vispār, ne tikai viedtālruni. 2024. gadā iznācis UNESCO ziņojuma papildinājums par sociālajiem medijiem un skolām, tas parāda ļoti neproporcionālu ietekmi – vairāk ietekmē meitenes, piemēram, kiberbulings. Ziņojumā sasaista emocionālo slodzi un tās ietekmi uz mācībām. Ir pētīta viedierīču palīdzība mācību rezultātiem, mērena lietošana palīdz tos uzlabot.Apmēram ceturtajā daļā pasaules valstu ir ierobežojumi vai pilnīgi aizliegumi ienest skolā mobilos tālruņus.
Šobrīd Latvijā ir skolas autonomijas pieeja, katra iestāde var savos iekšējās kārtības noteikumos atrunāt lietas, kam pievērst uzmanību mobilo tālruņu lietošanā izglītības iestādē. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav ievākusi konkrētus datus par katru izglītības iestādi. Iestādes vadītājam izglītības iestādē jānodrošina drošība, pauž Olga Ozola. IZM saņem aizvien vairāk jautājumu saistībā ar viedierīču ierobežošanu no iestāžu vadītājiem, skolām nav liegts tās aizliegt.
Rīgas 49. vidusskola ir starp tām skolām, kur iekšējās kārtības noteikumos ir divi punkti – skolotājs var aicināt izmantot viedtālruņus mācību procesam, otrs – ja skolēns vēlas mācību procesā to izmantot, jautā skolotājam. Pirmajās trīs klasēs skolā viedtālruņus neizmanto vispār. Pārbaudes darbu laikā skolēni telefonus noliek kastē, lai nav izaicinājumu, skaidro skolas direktors Imants Mednis .
Ādažu vidusskolā no 1. līdz 4. klasei skolēni atrodas sākumskolas korpusā, lielāko klašu skolēni citā korpusā. Mazāko klašu korpusā skolas mācībās neizmanto telefonu, bet tas var būt skolēna somā. No 5. klases pērn septembrī ieviesa telefonu viesnīcas katrā mācību telpā, pēc stundas beigām katrs paņem savu viedierīci. Starpbrīžos izmanto telefonus. Skolā, domājot par to, kā viedierīces izmanto starpbrīžos, ir izveidoti klusie gaiteņi, tenisa galdi, direktore Solvita Vasiļevska pauž, ka tenisa galds spēj konkurēt ar telefonu.
Skola ir gatava pilnīgam viedtālruņu aizliegumam skolā, par to daudz diskutēts, uz to iet pakāpeniski.
Lai to realizētu, ir jāpiedāvā skolēniem ko vietā. Šeit ir arī otrs aspekts – vecāki, kuri protestē pret telefonu pilnīgu aizliegumu skolā.
Rīgas 49. vidusskolas skolas padome jau pērn lēma par viedtālruņu ierobežošanu. Skolēni ir paši organizējuši dienu bez viedtālruņiem, bijis arī eksperiments, kur pusotru mēnesi skolēni atteicās no viedierīcēm mācību laikā, noliekot tās skapītī. Par šīm akcijām neprotestēja ne skolēni, ne vecāki.
Izglītības attīstības vēsture rāda, ka skolas ar grūtībām tiek galā, tiks galā arī ar viedtelefonu jautājumu, uzskata direktors.
Lai gan plaši izplatīja saukli, ka UNESCO aicina aizliegt telefonus skolā, tā nav. Ziņojumā nav norādīts, kurām pusēm ir šis aicinājums – pedagogiem vai politikas veidotājiem.
Mednis uzsver, ka vārds "aizliegums" neskan labi, iekšējās kārtības noteikumos skolā to izvairās izmantot. Plāns ir līdz 8. klasei skolēniem aizliegt viedtālruni, piecu gadu laikā var izaudzināt skolā paaudzi, kura ir ieradināta ievērot labo praksi darbā ar telefonu, kuru izmanto, kad tas palīdz, neizmanto, kad tas traucē.
Ko varam sagaidīt? Olga Ozola skaidro, ka jautājums pavirzījies uz lēmējvaru. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijas komisijas sēdē tika iesniegts priekšlikums likumprojekta grozījuma izglītības likumā trešajam lasījumam par pilnīgu aizliegumu pirmsskolas un 1.–3. klašu posmā aizliegt lietot mobilos tālruņus. Priekšlikumam sekos kādi lēmumi.
