Mācītājs, sistēmiskais ģimenes terapeits apmācībā Edgars Mažis raidījumā skaidro, ka viņa draudzē ir pāri, kas nosvin 40 un 50 gadus laulībā un viņu attiecības nav tikai kopā būšana.
Diezgan bieži ir sastopami pāri, kas laulībā ir ilgi un laimīgi, pauž Jānis Vītiņš. Būt attiecībās ir viens no mūsu meistarības veidiem un prasme. Ir definētas mīlestības valodas, mācītājs Garijs Čepmens definējis piecas mīlestības valodas, piedāvājot to kā vienkāršotu matricu, pēc kā mērīt saderību. Tas nav ļoti zinātniski pierādīts, bet kopumā tas parāda, ka attiecībās var būt tie, kuri ir atvērti atklāt ko jaunu gan par otru, gan par sevi.
Apbrīnošana, apliecinoši vārdi, kvalitatīvs kopā būšanas laiks, pieskārieni un dāvanu pasniegšana ir Čepmana definētās mīlestības valodas.
Edgars Mažis arī uzskata, ka Čepmena piedāvātā ir primitīva matrica, jo mēs, ejot cauri dzīvei, maināmies paši, mainās dzīves draugs.
Sliktākais attiecībās, – ir pārliecība, ka zina partnera mīlestības valodu, tomēr īsti to nezina, bet uzspiež.
Jānis Vītiņš uzsver, ka ir būtiski, cik pāra attiecības ir godīgas. Svarīgi, ka attiecības dod ko tādu, ko nekas cits nespēj dot. 40% cilvēku bērnībā savas vajadzības neapzinās. Ideālā gadījumā ir jābūt sarunām. Pāru terapijā partneri sarunājas ar terapeitu, otrs partneris dzird teikto.
Ik pa laikam uzdodam jautājumu, vai ar partneri ir abpusējas mīlestības attiecības. Šis ir mans vīrietis vai šī ir mana sieviete – šīs sajūtas ir atbilde uz šo jautājumu, uzskata Vītiņš.
Laulība neatrisina vajadzību pēc drošām attiecībām, bet apliecina cilvēka vērtību. Attiecības mūdienās var uzlabot, izmantojot pāru terapiju. Tāpat laulība nekompensē bērnības vajadzības.
