Kad zvanīju "Mītavas Čiekura" īpašniekam Reinim, tā arī teicu – man nav ne jausmas, kurā gadalaikā no priedēm kaut ko var ievākt, bet mums jaunā sezona sākas jau pavasarī, līdz ar to – filmēšanai būtu jānotiek kaut kad pavisam drīz, respektīvi – ziemā. Un, protams, izrādījās, ka priežu čiekurus, kuri ir derīgi pārstrādei, parasti vāc tikai maijā vai jūnijā, kamēr tie vēl ir zaļi. Taču priežu pumpurus, kā izrādās, var vākt arī februārī un martā. Un tas nozīmē tikai vienu – mēs braucam ciemos.
Lai veicinātu bērnu izpratni par dabas procesiem, Reinis visas ekskursijas parasti sāk ar pastaigu mežā. Un tas lieliski saskan ar mūsu vēlmēm. Jo viens no raidījuma "Ralfs gatavo" mērķiem ir izglītot bērnus par to, kur un kā vispār rodas pārtika. Lai nav tā, ka viņiem šķiet – burkāns izaug veikala plauktā, bet piens ir vienkārši balts šķidrums kartona pakā. Un tieši tāpēc sākt no pašiem pamatiem mums šķita izcila ideja. Turklāt process kārtējo reizi apliecināja, ka tas ir pareizais ceļš. Jo, neskatoties uz to, ka Ralfs un Martins ir uzauguši mājā meža vidū, viens no viņiem priedi tik un tā pamanījās nosaukt par egli, savukārt uz Reiņa jautājumu – ko vispār cilvēki no priedes iegūst – vispār nevarēja atbildēt. Tāpēc šī dabaszinību stunda bija tieši laikā. Turklāt visas pārējās gudrības par čiekuru un pumpuru novākšanu bija jaunums ne tikai bērniem, bet arī mums – pieaugušajiem. Starp citu – vai jūs zinājāt, ka sveķus no rokām vislabāk var nomazgāt ar eļļu? Un ka pumpurus nekad nedrīkst ņemt no zaru galotnēm, bet tikai no sānu zariem, citādi koks izaugs šķībs? Vienvārdsakot – Reinis ir īsta, dzīva priežu enciklopēdija, un viņam piemīt arī ļoti labas stāstnieka spējas un izcila humora izjūta. Šoreiz gan neviens no bērniem neuzķērās un veco, sakaltušo čiekuru uz zoba nebija gatavs likt, taču pastaiga bija patiešām aizraujoša.
Un tad jau mēs nonākam "Mītavas Čiekura" īstajās mājās – garāžā, kas tagad pārvērsta par ražotni un veikaliņu vienuviet. Starp citu – te regulāri notiek arī ekskursijas, un saimnieki ar prieku uzņem ciemos gan skolēnu, gan pieaugušo tūristu grupas, kurām atklāj gan uzņēmuma tapšanas vēsturi, gan piedāvā pašiem pagatavot un pēc tam nodegustēt kādu no čiekuru produktiem.
Starp citu – stāsts par uzņēmuma rašanos ir patiesi aizkustinošs. Sākumā Reinis un Inga priežu čiekuru sīrupu vārījuši tikai savām vajadzībām, jo vecākais dēls nekādi nav varējis tikt vaļā no klepus un tautas medicīnā priežu čiekuru sīrups ir labi zināms pretklepus līdzeklis. Taču pat tagad, kad šī nodarbe kļuvusi jau par ģimenes biznesu, Reinis neapgalvo, ka tieši sīrups bijis tas brīnumlīdzeklis, kas puikam palīdzējis. Viņš saka – visu ko bijām izmēģinājuši, nezinām, kas tieši nostrādāja, varbūt tā vienkārši bija apstākļu sakritība, bet beigu beigās – tieši ap to laiku, kad dēls sāka lietot sīrupu, šķietami neuzvaramais klepus biedzot pārgāja. Bet sīrups bija savārīts ar lielu rezervi, tuvojās Ziemassvētki, un līdz ar to svētkos pie mazām, skaisti iesaiņotām sīrupa burciņām tika jau visa ģimene. Tā tas lēnu garu iekustējās, līdz kādā tirdziņā divas kundzītes gados pēdējās sīrupa pudelītes dēļ gandrīz sakāvās. Tajā brīdī Reinis beidzot saprata, ka varbūt ir laiks hobiju pārvērst biznesā. Un tagad plauktos ir jau tik daudz dažādu priežu čiekuru un priežu pumpuru produktu, ka var tikai pabrīnīties.
Kamēr mēs klausāmies šo stāstu, tikmēr katliņā vārās sīrups, no kura beigās iegūsim priežu pumpuru marmelādi. Un beidzot bērni patiešām var nogaršot arī čiekuru – tiesa, ne pa taisno no koka, bet jau mazliet apstrādātu un izžāvētu. Ralfiņš apēd gandrīz pusi, bet Martins uzreiz sašķoba seju un saka – rūgts. Mēs – pieaugušie – savukārt smejoties spriežam, ka apmēram tāda sajūta varētu būt, laizot dēli. Bet ne jau pliku čiekuru ēšana te ir galvenais, tas tikai tāds piedzīvojums. Īstā burvība slēpjas produktos. Starp citu – daudzos gadījumos to ideju ģeneratori bijuši tieši bērni. Jo Reinis ekskursaniem vienmēr jautā – kā jūs domājat, ko var pagatavot no priežu pumpuriem un priežu čiekuriem? Un tad saklausītos variantus mēģina realizēt dzīvē. Tādējādi šobrīd plauktos ir karameles, zefīri, maršmelovi, baltā un brūnā šokolāde ar čiekuriem, džemi, ievārījumi, želejkonfektes, un kaut ko es noteikti jau esmu aizmirsusi. Katrā ziņā – degustācija ir īsts garšu piedzīvojums, un mums šī čiekuru produktu pasaule – vesels atklājums. Ir vērts aizbraukt ciemos! Visu informāciju, kas nepieciešama ekskursijas pieteikšanai, atradīsi mitavasciekurs.lv.
