"PISA 2022" pētījuma rezultāti ļauj uzzināt vairāk par skolēnu spēju radīt oriģinālas un daudzveidīgas idejas ne tikai Latvijā, bet vēl 64 pasaules valstīs, kas piedalījās 15 gadus veco skolēnu radošās domāšanas novērtēšanā.
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka "Latvijas skolēni ir pietiekami radoši, pirmajā desmitniekā (starp 64 pasaules valstīm). Radošo domāšanu šajā pētījumā mēra, kā skolēni spēj ģenerēt radošas un oriģinālas idejas – vairākas radošas, atšķirīgas idejas jāizdomā tādā veidā, par ko neiedomātos vairums citi cilvēki," uzsver Kiseļova.
Šie augstie rezultāti ir skolas, vecāku un skolēnu pieredzes nopelns visos deviņos mācību gados. Radošums ir kompleksa pieeja skolā, mācību priekšmetos, skolēna pieredze iepriekšējos gados. Šis ir pirmais lielais mēģinājums novērtēt radošumu, skaidroja Kiseļova.
Latvijas skolēnu radošā domāšana novērtēta ar vidēji 35 no 60 punktiem. Tas ir par diviem punktiem vairāk nekā vidēji OECD. Augstākus rezultātus uzrādījuši Igaunijas skolēni, kuru sniegums novērtēts ar vidēji 36 punktiem. Turpretim Lietuvas skolēni novērtēti ar vidēji 33 punktiem.
92% Latvijas skolēnu radošā domāšana novērtēta vismaz pamata līmenī. Šie skolēni spēj ģenerēt piemērotas idejas vienkāršiem vai vidēji sarežģītiem radošās izpausmes un problēmu risināšanas uzdevumiem. Viņi arī sāk demonstrēt spēju radīt oriģinālas idejas vai risinājumus pazīstamiem uzdevumiem. OECD valstīs vidēji 78% skolēnu sasniedza vismaz pamata līmeni.
Turpretim augstākos rezultātus spēja sasniegt vien katrs piektais jeb 26% Latvijas skolēnu, kas ir tuvu OECD valstu vidējam rādītājam 27%. Šie skolēni var ģenerēt, vērtēt un uzlabot radošas idejas daudzveidīgos un sarežģītos uzdevumos, tostarp abstraktos dizaina uzdevumos vai ne tik pazīstamām zinātniskajām un sociālajām problēmām.
Latvijas skolēnu relatīvie rezultāti radošajā domāšanā pārsniedz to, ko varētu sagaidīt, balstoties uz viņu sniegumu matemātikā un lasīšanā, secināts pētījumā. Vienlaikus tikai aptuveni 16% Latvijas skolēnu ar visaugstāko sniegumu radošajā domāšanā ir arī labākie matemātikā un 11% – lasīšanā. Līdz ar to skolēni ar augstiem sniegumiem radošajā domāšanā var nesasniegt augstākos rezultātus akadēmiskajās jomās un otrādi, pieļauj pētnieki.
