Par finansēm jārunā jau agrā vecumā
"Luminor" bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča norāda, ka pamatus tam, kā rīkoties ar naudu, vajadzētu nostiprināt un sākt apgūt jau agrā bērnībā.
Tieši vecākiem ir ļoti nozīmīga loma bērnu iemaņās apieties ar naudu, kas vēlāk veicinās viņu finanšu stabilitāti dzīves laikā, atzīst eksperte.
"Ar bērniem ieteicams jau savlaicīgi runāt par naudu, arī agrākā vecumā – par ikdienas pirkumiem, izdevumiem un to apmēriem, naudas peļņu kā tādu, kā arī krāšanu, par pamatu ņemot ģimenes budžetu un paradumus rīkoties ar naudu, tādējādi jau iespējami agri viņos attīstot izpratni par to, kā nauda "strādā" un tās vērtību," atklāj Jekaterina Ziniča.
"Nereti vecāki pārrunā finanšu jautājumus tikai tad, kad bērns ir neapdomīgi rīkojies ar naudu, bet ieteicams šos jautājumus integrēt ikdienā –
tā ne tikai tiks veidota savstarpējā uzticība naudas jautājumos, bet bērns arī jutīsies iesaistīts ģimenes budžeta veidošanā," pauž eksperte.
Pirmie soļi bērna finanšu pratības veidošanā
Lai radītu izpratni par naudu, bērnus var mēģināt iedvesmot nopelnīt pašiem ar dažādām mazām aktivitātēm (tirgojot kādas preces "dārza izpārdošanā"), kā arī dot pirmos atbildīgos uzdevumus, piemēram, iepirkties – veikalā iegādāties maizi vai pašam samaksāt par savu saldējumu. Ar mazākiem bērniem pirms tam situāciju var izspēlēt mājās, rotaļājoties "veikalos", lai pirmajā reizē īstā veikalā ir mazāks apjukums, piebilst Jekaterina Ziniča.
Arī Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotājs, grāmatvedis Mārcis Kārkliņš norāda –
bērniem ir jāļauj rīkoties ar naudu, piemēram, vecākiem iedodot bērnam naudu un ļaujot viņam pašam veikalā norēķināties par saviem pirkumiem vai pusdienām skolā
– tikai tad bērnam arī rodas izpratne par to, cik kas maksā, uzsver pedagogs. Viņš akcentē – izpratne veidojas tikai praksē.
Arī kabatas nauda ir labs sākums finanšu pratības veidošanā, jo iemāca bērnam pārvaldīt naudu pašam un ļauj iepazīties ar tās vērtību.
Tomēr lēmums, kad to sākt piešķirt, ir individuāls – atkarīgs arī no bērna vecuma un aktivitāšu apjoma, jo visbiežāk papildu nauda bērnam ir vajadzīga, nedaudz paaugoties, kā arī uzsākot aktīvāku dzīvi ārpus skolas, piemēram, pulciņos vai izbraukumos, norāda Jeketerina Ziniča.
Tāpat ieteicams nepiešķirt kabatas naudu, piemēram, tikai par kādu uzdevumu izpildi vai mājas darbu veikšanu – tas var likt bērnam no tās atteikties, lai tie nebūtu jāveic. Šāda metode nesniedz iespēju bērnam pašam plānot un pārvaldīt savus līdzekļus, bet gan liek uz to skatīties kā uz apbalvojumu vai arī tieši pretēji, skaidro eksperte.
Cik lielai jābūt kabatas naudai?
Lai noteiktu kabatas naudas apmēru, ieteicams ņemt vērā kopējos ģimenes ikmēneša izdevumus, norāda Jekaterina Ziniča. "Kabatas naudas apjoms var veidoties atbilstoši bērna aktivitātēm, piemēram, vai viņš dodas kādā garākā izbraucienā, vai arī tā ir skolas diena, kad ēdienreizes jau ir ieplānotas un nauda nepieciešama tikai papildu tēriņiem, attiecīgi naudas apjoms varētu būt mazāks," skaidro eksperte.
Kabatas naudu var izsniegt reizi mēnesī vai sadalīt to vairākos mazākos un biežākos maksājumos. Pašiem mazākajiem, kam vēl tikai veidojas izpratne par naudu, sākotnēji ieteicams kabatas naudu izsniegt tikai pāris dienām.
"Gadījumos, ja bērns ir ātrāk iztērējis visu piešķirto naudu, ieteicams pieturēties pie iepriekš noteiktā kabatas naudas apjoma, kā arī pārrunāt situāciju un sniegt padomus, lai bērns pēc tam jau patstāvīgi varētu plānot savu budžetu un izvērtēt nepārdomātos tēriņus," pauž Jekaterina Ziniča.
Tāpat eksperte norāda, ka kopīgi ar bērnu var veidot tēriņu un ienākumu dienasgrāmatu, ko ar viņu pārrunāt kādā noteiktā laika posmā.
Ir pieejamas arī dažādas mobilās lietotnes, lai mācītu bērniem budžeta plānošanas pamatprasmes un krāšanas paradumus. "Piemēram, vienkārša lietotne ir "Bankaroo", kas ir gluži kā pirmā virtuālā banka bērnam, lai mācītos uzkrāt noteiktiem mērķiem un plānot budžetu. Savukārt "FamZoo" ļauj sekot līdzi darāmajiem darbiem, ienākumiem un citām aktivitātēm," atklāj Jekaterina Ziniča.
Liela loma – vecākiem
Vecākiem un viņu attieksmei, attiecībām ar naudu ir liela nozīme – tieši no vecākiem (papildus skolai vēlākā vecumā) sākotnēji bērni iemācās tās vērtību. Tāpēc vecākiem jāpārdomā, vai paši spēj uzstādīt ilgtermiņa krāšanas plānus un pieturēties pie tiem, piemēram, novirzot līdzekļus ģimenes ceļojumam, kā arī investēt nākotnē, lai būtu labs piemērs bērniem. Parādot bērnam, ka, kopīgi definējot savus finanšu mērķus, pieturoties pie tiem un ģimenei kopīgi cenšoties tos sasniegt, ieguvēji būs visi ģimenes locekļi, norāda eksperte.
Viens no lielajiem vecāku izaicinājumiem ir jautājums, vai ar bērnu vajag runāt par naudas trūkumu vai atteikšanos no konkrētām lietām, ja, piemēram, noticis cenu pieaugums vai kāds cits neparedzēts gadījums ģimenē.
Eksperte atklāj, ka ir jāmāca bērnam prioritizēt izdevumus, parādot to arī savās darbībās, skaidrojot arī iespējamos laika sprīžus pārmaiņām, kas skar naudu. Tas attiecināms arī uz veikalu, dodoties kopā ar bērnu iepirkties. Ir būtiski ļaut bērnam saprast naudas vērtību – piemēram,
ar bērnu jau pirms veikala apmeklējuma var vienoties par vajadzīgo preču iegādi vai konkrētu summu, šādā veidā arī mēģinot iemācīt bērnam robežas.
Tomēr tajā pašā laikā ir jāizvērtē, kādā vecumā ar bērnu šādas lietas var izrunāt, akcentē Jekaterina Ziniča.
Mārcis Kārkliņš māca ekonomiku vidusskolā. Viņš atzīst, ka bērniem nereti nav izpratnes par finanšu jautājumiem, tāpēc bieži vien, klasē vadot stundas, nākas atgriezties pie pamatiem. Tāpat pedagogs pauž viedokli – jo prasīgāka skola, jo augstāks ir vecāku protekcionisms: bērns visur tiek aizvests, atvests, par daudz ko tiek izlemts viņa vietā. "Finanšu pratība ir lielāka tiem bērniem, kuru vecāki varbūt mazāk ir iesaistījušies audzināšanā – tie bērni vairāk zina, ko viņi var atļauties, ko viņi var nopirkt – dažreiz sargāšanai no vecāku puses ir pretējs efekts," norāda Mārcis Kārkliņš.
Pēc viņa pieredzes, skolēniem grūtības sagādā naudas vērtības noteikšana. "Runājot ar jauniešiem, vadot stundas, rodas sajūta, ka nereti viņiem liekas – tad, kad viņi pabeigs skolu, strādās, tad viņi visu varēs nopirkt," pauž pedagogs – grūti ir noteikt, kas ir "daudz" un kas ir "maz", arī runājot par algu.
Pedagogs uzsver – neatsverama nozīme ir vecāku sarunām ar bērnu, stāstīšanai, piemēra rādīšanai. "Mēs nevaram prasīt no bērna izpratni, ja neesam ar viņu par to runājuši – ja viņam nav bijusi pieredze, tad arī radīsies aplami secinājumi," pauž Kārkliņš.
"Finanšu izglītība ir jāmāca reizē ar atbildību," akcentē skolotājs. "Ļoti, ļoti daudz šajā brīdī ir atkarīgs no vecākiem. Skola un skolotāji – tur ir gana daudz rūpes par saviem priekšmetiem, lai mēs kā skolotāji iedomātos runāt par tādām elementārām lietām, kuras šķiet it kā pašsaprotamas. Bet, ja ar jaunieti nerunā – kā viņš sapratīs? Tad runājam – runājam par atbildību, parādām, kā ir jākrāj un jādara citas praktiskās lietas," norāda Mārcis Kārkliņš.
Nākamais solis – maksājumu karte
Maksājumu karte ir jau nākamais solis bērna finanšu pratībā, tajā pašā laikā tas ir arī izaicinājums vecākiem. "Maksājumu karte var būt arī papildu veids, kā bērnam veicināt patstāvību un atbildību, – pārbaudīt konta atlikumu, norēķināties ar maksājumu karti, pašam izņemt naudu, kā arī nomainīt PIN kodu bankomātā vai internetbankā," pauž Jekaterina Ziniča.
Eksperte norāda, ka,
ja bērnam ir maksājumu karte, vecākiem ir vienkāršāk sekot līdzi bērna finansēm, ātri pārskaitīt trūkstošos līdzekļus;
turklāt pēc pandēmijas skaidras naudas aprite mājsaimniecībās ir mazinājusies. Tāpat maksājumu karte, tās pievienošana digitālajam makam nozīmē arī
lielāku drošību – skaidru naudu ir vieglāk pazaudēt vai to var nozagt, savukārt maksājumu karte ir pasargāta pat nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā.
Maksājumu kartes tiek pasūtītas un konti tiek atvērti bērniem arvien agrākā vecumā, atklāj eksperte. Pēc "Luminor" bankas datiem, vidēji bērnam pirmā karte tiek noformēta 11–12 gadu vecumā. Tomēr Jekaterina Ziniča uzsver, ka šim lēmumam ģimenē ir jābūt individuālam – vecākiem ir jābūt pārliecībai par bērna vismaz sākotnējām prasmēm, lai šāda rīkošanās ar naudu nebūtu par sarežģītu un būtu izpratne, ka naudas līdzekļi kartē netiek atjaunoti no zila gaisa.
