Pusaudži jūt, ja palīdzības sniegšana ir tikai formalitāte. Saruna ar Pusaudžu resursu centra pārstāvi Dambiņu

Bērni, kas vīlušies pieaugušajos

Otrdien, 19. decembrī, Bērnu slimnīcā tika atklāta Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra jaunā ēka. Dambiņa vērtēja, ka tas kļūs par stūrakmeni Latvijā bērnu un pusaudžu mentālās veselības uzlabošanai. 

"Bet vēlme un mērķis jau ir, lai nevienam pusaudzim nebūtu jānonāk stacionārā, lai mentālās veselības grūtības nekad tik ļoti nesamilztu, lai palīdzība būtu savlaicīga. Tas patiešām ir ļoti svarīgi," atzina Dambiņa. 

Pusaudžu resursu centrā šogad līdz 1. decembrim vērsušies jau vairāk nekā 11 tūkstoši pusaudžu, kuriem nepieciešama palīdzība. 

"Katram no viņiem ir jāmeklē, kā tu viņu iesaisti, kā iegūsti uzticību. Jo īpaši svarīgi tas ir, runājot par tiem pusaudžiem, kurus šī akcija izgaismo, kurus ir visgrūtāk uzrunāt un sasniegt. Mums dažreiz izdodas. Mēs palīdzam pusaudžiem, kuriem ir bijusi pieredze, kuri ir bijuši visur, teiksim tā, kur vien šādi pakalpojumi Latvijā ir, gan Ainažos, gan Ģintermuižā, gan dažādās sociālo dienestu programmās.

Tie ir bērni, kuri ir ļoti vīlušies pieaugušajos, viņiem tā pieredze ir bijusi slikta," stāstīja Dambiņa.

Nepieciešama individuāla pieeja

Tāpat ka pieaugušie, arī pusaudži ir ļoti dažādi, tāpēc pieejai atbalsta sniegšanā katram pusaudzim jābūt ļoti individuālai, uzsvēra Dambiņa. 

Viņa novērojusi, ka pusaudži sevišķi labi jūt, kas stāv aiz izteiktiem vārdiem – vai kāds viņiem tiešām grib palīdzēt, vai tā ir tikai tāda formalitāte, kad kāds saka, ka grib palīdzēt, bet patiesībā šim palīdzētājam nemaz neinteresē, kā jaunietis jūtas un kas viņam patiešām būtu vajadzīgs visvairāk.

"Tur iztrūkst šīs individuālās pieejas, ko pusaudzis ļoti labi jūt, un tad viņš saka – man nevajag, es nenākšu uz jūsu konsultācijām, paldies. Protams, visgrūtāk ir sasniegt tos pusaudžus, kuriem tā pieredze ir bijusi ļoti skarba un ticība pieaugušajiem ir ļoti maza. Tā tas diemžēl ir," atzina Dambiņa.

Lai saņemtu palīdzību Pusaudžu resursu centrā, nav nepieciešams nedz ārsta, nedz kādu sociālo dienestu atzinums. Pusaudzis vienkārši var sazināties ar centru piezvanot vai uzrakstot. Viņa atklāja, ka

pēdējā laikā arvien biežāk zvana grūtībās nonākušo jauniešu draugi, kuri uztraucas viens par otru. 

Resursu centrā jaunieši palīdzību saņem bez maksas un anonīmi, nenokļūstot nevienā reģistrā. Konfidencialitāte ir tas, ko pusaudži ļoti novērtē, atzina Dambiņa. Centrs palīdz arī jauniešiem, kuri nodarbojas ar paškaitējumu vai apsver pašnāvību. 

"Pēdējo gadu laikā mēs redzam, ka pieaug pusaudžu skaits ar paškaitējumu un pašnāvības risku. Protams, ka viņiem tās grūtības, ar kurām viņi saskaras, nav tikai vienā jomā, piemēram, attiecībās ar vienaudžiem vai ar vecākiem, bet tur ir vairākas jomas, kas pārklājas," norādīja Dambiņa.

Arī šajās situācijās katram jaunietim nepieciešama profesionāla un individuāla palīdzība, bet arī mentora atbalsts, kas ļauj no jauna noticēt pieaugušajiem.

Reģionos vēl darba daudz

"Nevar pieaudzis cilvēks domāt, ka visa vaina ir pusaudzī, ka pusaudzis ir izvēlējies būt šāds, uzvesties šādi, izturēties šādi, nu nē, tur apakšā ir iemesli, kāpēc pusaudzis tā rīkojas. Bieži vien, uzzinot jaunieša dzīves stāstu, es nezinu, vai es varētu rīkoties savādāk. Ir ļoti liela varbūtība, ka es būtu tieši tik pat nikna uz visu pasauli un mana uzvedība būtu tieši tik pat provocējoša, agresīva brīžiem," pauda Dambiņa.

Pusaudžu resursu centri atrodas ne tikai Rīgā, bet arī deviņās citās Latvijas pilsētās, lai speciālisti būtu pēc iespējas tuvāk pusaudžiem.

"Reģionos mēs esam pirmie, kas tāda veida palīdzību nodrošina, kur ir šis multidisciplinārais atbalsts, kur ir šī savlaicīgā palīdzība. Mēs redzam, ka reģionos ir lielāka stigma. Tur viens otru tā labi pazīst, un ir ļoti grūti uzdrošināties iet pēc palīdzības, var teikt, kaimiņu acu priekšā. Bet ir prieks, ka tomēr tā stigma mazinās, un, piemēram,

Daugavpilī mēs redzam, ka diemžēl ir jau ļoti garas rindas. Vēlme un pieprasījums pēc palīdzības ir ļoti liels.

Reģionos šīs palīdzības jauniešiem līdz šim nebija vispār nekādas, var teikt," stāstīja Dambiņa.

Protams, reģionos bija dažas atbalsta saliņas – palīdzību jauniešiem arī līdz šiem piedāvāja kāds aktīvs sociālais dienests vai kāda jauniešu organizācija, bet jauniešiem ir nepieciešams profesionāls atbalsts bieži vien ne tikai no viena speciālista, bet gan veselas virknes. To tagad cenšas sniegt resursu centri. 

"Vai ar to pietiek? Nē! Mēs zinām, kāda mums ir infrastruktūra Latvijā, kāds ir sabiedriskais transports, daudzi pusaudži nemaz nevar aizbraukt. Pat ja tas centrs ir 10 kilometru attālumā, viņiem tas diemžēl nav sasniedzams. Tāpēc mēs visu laiku domājam arī kādas attālinātas iespējas, kā sniegt atbalstu krīzes brīdī," norādīja Dambiņa.

Vairāk sarunu no "Dod pieci!" stikla studijas:

Par labdarības maratonu "Dod pieci!"

Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai,  neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.

Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.

"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.

Ziedojuma iespējas un mērķis:

• No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.

• No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.

• No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.

• Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv,  izvēloties projektu "Dod pieci!".

Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv – nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.