Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe, PEP mamma Dace Čible, runājot par bērnu agresīvu uzvedību, uzsver, ka daudz nosaka temperaments, ir atšķirīgas izpausmes bērniem, kas saņem vienu audzināšanu, dzīvo vienā vidē. Tas ir stāsts par emociju intensitāti, tā ir viena no temperamenta iezīmēm. Ir dusmas, aizvainojums, aizkaitinātība, neapmierinātība, neapmierinātas vajadzības. Tā nav dzimuma atšķirība, visi piedzīvo dažādas emocijas.
Pirmsskolas izglītības iestādes "Ketes māja" vadītāja Sintija Šteinberga bērnu agresijas gadījumos par ļoti svarīgu uzskata pieaugušo reakcijas: "Vai iesišanu pārtrauc? Ja bērns sāk sist vai kost, nedrīkst izrādīt smīnu sejā, lai bērns sišanu neuztvertu kā normu." Ieteicamie soļi vecākiem – nesmaidīt, pateikt "stop", nebūt uz "dusmu viļņa".
Mest mantas var spēcīgās emocijās, pievēršot uzmanību, iemesli ir dažādi. Mest mantas, kost vai sist nav atšķirīgas reakcijas.
Neizlādētas emocijas sakrājas, radot agresīvus izvirdumus, reakcija var nebūt adekvāta situācijai, jo tās ir krātas emocijas. Pie audzināšanas modeļa, kur apslāpē emocijas, jārēķinās ar psihosomatiskām saslimšanām. Ir jāmāca bērns, jāskaidro, kas ar bērnu notiek. Otrais trešais dzīves gads ir laiks, kad fiziska reaģēšana ir normāla vecumposmam. Bērnam skaidro, kas ar viņu notiek, spoguļo emocijas, māca saprast, kas ar viņu notiek. Tas ir ilgtermiņa darbs. Bērnam ir jāsajūt robeža, to norāda ar stingru balsi un nopietnu sejas izteiksmi, skaidroja Čible.
Šteinberga akcentē, ka pieaugušajiem bērniem jāstāsta arī par savām sajūtām, ka arī pieaugušie dusmojas. "Svarīgi saprast, kad pieaugušais uzklausa bērnu – vai tad, kad parausta aiz svārku maliņas, gribot pievērst uzmanību, vai tad, kad reaģē agresīvi."
Mamma Laura stāsta, ka ģimenē ienācis otrs bērns, vecākajam bērnam trīs gadi, jaunākajam gads. Vecākais bērns kož un sper, mamma domā, ka tā izrāda greizsirdību pret māsu.
Psiholoģe uzsver, ka svarīgi bērnam likt saprast, ka šādā situācijā jāsaprot, ka viņš saviem vecākiem ir tikpat svarīgs un mīļš kā bija pirms otrā bērna piedzimšanas.
Viens no veidiem, kas var palīdzēt bērnam, ir nedalīts laiks tikai vecākajam bērnam, tam jābūt paredzamam un zināmam laikam. Nedalītais laiks ir koncentrēts, tik ilgs, cik bērns spēj noturēt uzmanību, to vada bērns. Ja bērnam ir spēja ilgi noturēt uzmanību, nedalīto laiku limitē vecāki.
Jebkuras pārmaiņas ģimenē – vecāku konflikti, šķiršanās, dzīvesvietas maiņa var izsist bērnu no līdzsvara, to var redzēt bērna uzvedībā. Autoagresija ir, ja bērns dara kaitējumu pats sev, – tai ļoti jāpievērš uzmanība.
Sišana, košana ir impulsīvas darbības, ne vienmēr bērns noskatās šīs darbības no citiem. Fiziska reaģēšana uz spēcīgām emocijām ir dabiska divus trīs gadus vecam bērnam. Spilgtāk tas izpaužas laikā, kamēr nav attīstīta valoda. Bērniem māca, ka dusmu lielumu var izrādīt, dipinot ar kājām vai saspiežot dūrītes. Ja dusmu agresija ir bieža, vecākiem jāpiedāvā vieta un laiks emociju izlādei, tā ir viena no pamatvajadzībām, skaidroja psiholoģe.
Šteinberga pauda, ka agresiju mazināt palīdz sports, pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, aicinot vecākus kopā ar bērniem doties fiziskās aktivitātēs.
Vai bērni ir izlaisti? Psiholoģe piekrīt, ka mūsdienās vairāk bērniem seko, uzmana, pieskata. Bērns var kost ne tikai aiz dusmām, bet arī aiz prieka. Emociju kontrole attīstās pamazām visa pirmsskolas vecuma laikā.
Bērnudārzā "Ketes māja" izmanto rotaļas, piemēram, dzīvnieku spēli, kur ir dusmīgie un priecīgie dzīvnieki. Bērni ar kustībām, mīmiku attēlo emocijas. Tas palīdzēs reizēs, kad būs košana vai sišana, varēs bērnu ātrāk pārslēgt uz citām emocijām.
Psiholoģe uzsvēra, ka uzmanības pārslēgšana ir laba, bet ilgtermiņā tas nedarbosies. Vecāki saka, ka mājās ir citāda uzvedība, bērnudārzā citāda. Tā var būt, jo bērnudārzā ir daudz bērnu, citi stimuli, kas ietekmē, kā rezultātā bērni var būt pārguruši.
Emociju regulāciju bērni mācās no vecākiem, kā viņi reaģē dažādās situācijās.
No lielākiem bērniem mazie var pārņemt reaģēšanu, ja bērns saprot, ka pieaugušie reaģē tad, kad bērns ir dusmīgs. Ja to neņem vērā, šāda uzvedība var pāriet uz pusaudžu vecumu.
