Tieši skolas ir visbiežākās vietas, kur bērni un jaunieši saskaras ar mobingu. Visbiežāk tas notiek posmā no 6. līdz 8. klasei.
Jūrmalas Majoru vidusskolas skolēns Miks Lasovskis atzina: "Manā iepriekšējā skolā, kur es mācījos, – nu, tur bija tā, ka es vismaz vienu reizi nedēļā zvanīju mammai un raudāju, ka es gribu prom."
Savukārt Jūrmalas Majoru vidusskolas skolniece norādīja: "Šajā skolā arī mani draugi nebija piedzīvojuši, bet iepriekšējā skolā gan bija viena draudzene, kuru apcēla, apsmēja un situācija aizgāja tik ļoti tālu, ka viņa vienkārši aizgāja no mājām projām."
Jūrmalas Majoru vidusskolas skolēna mamma Dace Lauce pauda: "Bija viens gadījums manam dēlam klasē, kur izskatījās, ka puiši sāk viņu apcelt. Ja godīgi, nekas tāds vairs nav atkārtojies, tas bija šī gada sākumā."
Majoru vidusskolā ar mobingu saskaras salīdzinoši reti un konkrēti gadījumi tiek ātri risināti, atzīst gan skolēni, gan viņu vecāki un skolotāji.
Jūrmalas Majoru vidusskolas sociālā pedagoģe Inga Mulareka skaidroja: "Tādu izteiktu upuru mums skolā nav. Ja arī kādi konflikti veidojas, tad mēs viņus risinām. Ja nedēļā divas reizes dzirdam par kaut kādām konflikta situācijām, protams, ka mēs viņas risinām, pieslēdzamies. Ir bijuši, un tad noteikti mēs informējam arī skolas vadību, jo tas ir parasti rakstisks pieteikums sadarbībai pašvaldības institūcijām."
Tomēr situācija visās skolās nav tik laba, un psihoterapeiti norāda – ja konflikti ilgstoši netiek risināti, tad sekas bērnu nākotnē var būt smagas.
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs skaidroja, ka sekas var izpausties jau tajā pašā vecumā un arī nākotnē.
Majoru vidusskolas audzēkņa mamma atzina, ka šajā skolā pedagogi zina, kā rīkoties, taču būtiska loma mobinga mazināšanai ir vecāku sadarbībai ar skolu.
"Runāt, runāt ar skolotāju, runāt ar pārējiem vecākiem. Ar bērniem lai runā skolotāji, jo mēs varam reaģēt neprofesionāli kā vecāki, bet skolotāji zinās ko darīt," viņa teica.
Tikmēr jauniešu speciālistu satrauc tieši tas fakts, ka skolotāji un skolu vadītāji daudzās skolās ir zinājuši par konfliktiem, bet nav reaģējuši, tāpat arī vecāki ģimenēs nerisina problēmas, sakot – paies laiks, viss sakārtosies.
"Bērni bieži stāsta par skolotājiem, kuri ir zinājuši, bet nav neko darījuši, vai par pieaugušajiem, kuri nav spējuši atrisināt šo situāciju un tā ir turpinājusies," viņš norādīja.
Pēc speciālistu domām, konfliktus parasti veido tie bērni, kuriem pašiem ģimenēs nav labas attiecības vai bijusi cita slikta attiecību pieredze, tāpēc palīdzības lūgšana un tās saņemšana ir viens no būtiskiem risinājumiem.
