Animators un staigājošs tēls suņa kostīmā, atrakciju parki un izlaušanās spēles – bērna dzimšanas dienas ballītes mūsdienās no vecākiem var prasīt gana plašus finanšu un organizatoriskos resursus.
"Dzimšanas diena bērnam ir iespēja iegūt nepastarpinātu uzmanību. Ļoti liela uzmanība ir no vecākiem, jo vecākiem ir jāorganizē dzimšanas diena, jādomā, ko darīt.
Izcili ir, ja to dara kopā ar bērnu, kad tas ir tāds kopīgs process, apzinot gan intereses, gan iespējas un abpusēji izrunājot to," norādīja Pekšēna.
Aizvien biežāk vecāki un arī bērni dzimšanas dienās izvēlas kaut ko iemācīties, saprast vai neierastā veidā palūkoties uz kaut ko gluži ikdienišķu. Viena no iespējām ir savu dzimšanas dienu svinēt kādā muzejā.
"Ir brīnišķīgi, ka to izvēlas bērns, bet tā izvēle var būt interesanta vai jēgpilna tad, ja līdz tam gadu laikā ir apmeklētas dažādas interesantas vietas, kas var rosināt šo atšķirīgo izvēli.
Ja ir bijusi diezgan šaura izklaides pieredze vai dažādu papildizglītības iestāžu apmeklēšana no ģimenes puses, tad arī bērnam ir šaura izvēle, ko viņš var iedomāties.
Bet, ja mēs ejam uz muzejiem, uz teātriem, uz dažādām interesantām nodarbībām, tad paplašinās bērna redzesloks un izvēles, ko viņš var ierosināt," skaidroja Pekšēna.
Kopīgi muzicēt, cept picas vai pašiem gatavot konfektes, doties pārgājienā, piedalīties tehniskās jaunrades nodarbībā vai, piemēram, dzimšanas dienā sagaidīt ponija ierašanos, kurš ir ne tikai saposts atbilstoši ballītes tematikai un gatavs bērnus izvizināt, bet bērniem atļauts arī poniju apgleznot ar pirkstiņkrāsām – tik dažādi pārsteigumi un piedzīvojumi var sagaidīt mazo jubilāru dzimšanas dienā. Bet kāda ir jēgpilna dzimšanas dienas ballīte?
Arī ballītei vajag struktūru
Leļļu teātra aktrise Dace Vītola uzsvēra, ka, organizējot svētkus, nevajag tos pārsātināt tā, ka bērnam ir grūti uztvert un aptvert visu notiekošo. Piemēram, ja teātra izrāde ir norādīta bērniem vecumā virs trīs gadiem, tad viengadniekam, visticamāk, visa būs par daudz, un beigu beigās viņš vēros lampas.
"Bērnu pārsātināt ar informāciju noteikti nevajag jebkurā vecumā. Vispār ballītēs, pēc manas pieredzes, ir ļoti labi, ja ir struktūra. Bērnam vispār struktūra ir ļoti laba, jo tad viņam ir vieglāk orientēties, ja ir kaut kāda forma, ja viņš zina, kas pēc kā sekos," ieteica Vītola.
Protams, katrā ballītē nenoliedzami nepieciešams posms, kurā bērniem arī izdauzīties un iztrakoties, skrienot un lecot, bet struktūra ar saplānotām nodarbēm ir viena no jēgpilnas ballītes atslēgām.
"To visu ņemot vērā, ballīte var būt par jebkuru tēmu. Arī vienradži, fejas, spaidermeni un visi meni, arī tie var dzīvot jēgpilnā pasaulē un veikt kaut kādas sakarīgas darbības. Viņi var darīt jebko, kaut ko saskaitot, pabeidzot, papildinot viens otru. Ir ļoti daudz veidu, kā panākt, lai tā nav vienkārši tāda plosīšanās," norādīja Vītola. Viņas pieredzē bērni arī paši savā dzimšanas dienā ir gatavi padomāt, kaut ko iemācīties, radoši padarboties, nevis tikai izklaidēties skrienot un trakojot. Bērniem vienmēr patiks kaut kas jauns un brīnumains.
Mierīgas nodarbes jāplāno pirms batuta
Piemēram, rakstniece Laura Vinogradova organizē lasīšanas un rakstīšanas pasākumus, tostarp bērnu ballītēs. Arī viņa uzsvēra, ka struktūra šādos pasākumos ir nepieciešama.
"Man ir gadījies – gan ne dzimšanas dienas ballītēs, bet nodarbībās –, ka man saka: nu tad tu tur kādā brīdī pieslēdzies un padarbojies. Šādu brīdi nojaust un saķert bērnus, kas jau ir batutos, nav iespējams," stāstīja Vinogradova.
Viņa norādīja, ka arī bērniem ir jābūt informētiem, kas pēc kā ballītē sekos, un pirms nodarbēm, kas prasīs mierīgu prātu un smadzeņu kustināšanu, nevajadzētu ieplānot lēkāšanu pa batutu vai tamlīdzīgas nodarbes, kas nogurdina.
"Bet bērniem ļoti patīk darboties, un man liekas, ka tā ir tā jēgpilnā dzimšanas diena, kad viņi ir guvuši kaut kādu jaunu pieredzi. Man pašai patīk, ja dzimšanas dienā mēs radām ko paliekošu bērnam. Piemēram, viņš tātad ir īpašs, un mēs visi kopā rakstām grāmatu viņam," stāstīja Vinogradova.
Vairāk par vienkāršu skraidīšanu
Arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā tiek svinētas bērnu dzimšanas dienas ballītes, atklāja muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Gunita Reinvalde.
"Tad, kad vecāki zvana un piesaka dzimšanas dienas muzejā, pirmais viņu teksts ir, ka mēs gribam, lai nebūtu vienkārši paskraidīšana, mēs gribam, lai bērni kaut ko darītu, lai viņi kaut ko iemācītos. Īstenībā to ir diezgan patīkami dzirdēt, ka viņi izvēlas muzeju tāpēc, ka viņi grib jēgpilni pavadīt laiku. Visbiežāk arī ir tā, ka vecāks saka – mans bērns gribēja tieši pie jums svinēt," stāstīja Reinvalde.
Viņa atzina, ka Dzelzceļa vēstures muzejā dzimšanas dienas gan lielākoties izvēlas svinēt zēni, bet ir arī pa kādai meitenei. Arī šis muzejs piedāvā konkrētu struktūru, pēc kuras vadīties visas ballītes garumā.
