Tiesībsargs aicina uz diskusiju
Tiesībsarga birojs, pamatojoties uz kāda vecāka iesniegumu, šovasar veica aptauju par mācību stundu sākuma laiku skolās un to, kāds celšanās režīms bērniem būtu optimāls. Kaut arī vairums vecāku uzskata, ka esošā situācija atbilst viņu ģimenes interesēm, tomēr teju ceturtā daļa aptaujā norādījusi, ka mācības skolā sākas pārāk agri, īpaši tā dēvētās "nultās stundas".
Freiberga uzsvēra, ka Tiesībsarga biroja mērķis šajā pārbaudes lietā ir veicināt diskusiju sabiedrībā un vērst uzmanību uz bērnu veselības aspektiem, kas saistās ar pārāk agru mācību stundu laiku.
"Pirmo reizi tiesībsargs saņēma iesniegumu jau 2017. gadā. Tad netika uzsākta pārbaudes lieta, bet tika aizsūtīta vēstule Veselības ministrijai un Izglītības ministrijai, lai veicinātu šo diskusiju un izpēti par to, kāds būtu optimālākais stundu sākuma laiks. Gribu vērst uzmanību, ka tur bija runa par stundu sākumu laiku, kas bija plkst. 7.30," norādīja Freiberga.
Lai gan lielākā daļa mācību stundu sākas laika posmā no plkst. 8.00 līdz 9.00, kas vairumam vecāku un arī Tiesībsarga birojam šķiet atbilstošs laiks, joprojām ir gadījumi, kad stundas sākas jau plkst. 7.30. Tās ir tā dēvētās "nultās stundas", kas nereti ir vienu vai pat vairākas reizes nedēļā.
"Ir jāsaprot, ka šādi izņēmumi, jebkurš šāds pārāk agrs laiks, atstāj ietekmi uz bērna tādu ilgtermiņa veselību. To vajadzētu uztvert arī īstenībā tādā bērna tiesību pārkāpumu līmenī. Tā diskusija nav īsti par to, ka vajadzētu bērniem sākt mācīties plkst. 10.00 vai 11.00, bet tiešām par izpratni, kāds būtu optimālākais laiks un to, ka tomēr ir kaut kādi limiti, par kuriem zemāk mēs neejam," uzsvēra Freiberga.
Tiesībsarga aicinājums būtu šos limitus noteikt ar normatīvo regulējumu, līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan Lietuvā, ka agrāk par pulksten 8.00 nekāda veida mācību stundas nedrīkst sākties.
Pusaudžiem skola sākas krietni par agru
Miega speciāliste Marta Celmiņa uzsvēra, ka agrie skolas rīti visbūtiskāk ietekmē nevis mazos bērnus, bet tieši pusaudžus – padsmitgadniekus.
"Skatoties gan uz pieredzi savā klīniskajā praksē, gan uz pētījumiem, es 100% saku, ka lielākajai daļai jauniešu skolas rīti ir krietni par agru.
Neskaitāmi pētījumi pierāda, ka jauniešu vecumā notiek dažnedažādas izmaiņas un jauniešu smadzenes vēl nav attīstījušās līdz tādam līmenim kā pieaugušajiem. Viņiem ir mazāk attīstītas tās smadzeņu daļas, kas atbild par racionālu lēmumu pieņemšanu, par to, ka, teiksim, ir jādara kaut kas, kas nepatīk. Tas attīstās līdz 25 gadu vecumam," skaidroja Celmiņa.
Līdz ar to ir tikai dabiski, ka pusaudži nespēj laicīgi aiziet gulēt, lai skolā ierastos enerģiski un izgulējušies. Par daudz lielāku prioritāti viņi uzskata laika pavadīšanu ar draugiem vai "pasēdēšanu" internetā. Turklāt šajā vecuma posmā būtiski mazinās arī vecāku spēja ko ietekmēt.
"Plus vēl šis ir arī mirklis, kad jauniešiem ir arī dažādas psiholoģiskas problēmas – pieaug trauksme, pieaug depresija. Tas viss kopā, ne tikai viens pats telefons, kā vecākiem patīk uzskatīt, rosina to, ka jaunieši iet gulēt vēlāk.
Jauniešiem smadzenēs vēlāk izdalās hormons – melatonīns, kas ir miegainības hormons, kas liek mums justies miegainiem. Ja pieaugušajiem tas sāk izdalīties vakarā, kad paliek tumšs, tad jauniešiem vēlāk," norādīja Celmiņa.
Jo jaunietis vēlāk iet gulēt, jo grūtāk viņam, protams, ir pamosties uz skolu, grūtāk koncentrēties, grūtāk apgūt ko jaunu, grūtāk risināt problēmas un domāt racionāli. Agrs skolas sākums līdz ar to ir ļoti nepiemērots jauniešu smadzeņu darbībai un funkcionēšanai, uzsvēra Celmiņa.
"Kā miega speciāliste es viennozīmīgi saku, ka lielākā daļa jauniešu daudz vairāk iegūtu, un arī visas ģimenes kopdzīve tiktu uzlabota, ja jaunietim skolas laiks sāktos vēlāk. Vairākas pasaules asociācijas saka, ka
skolai tieši pusaudžiem vajadzētu sākties ne ātrāk par plkst. 8.30. Tas ieskaita arī to, ja ir kāda nultā stunda. Ja ir kāda nultā stunda, tad tai jābūt tajos plkst. 8.30, nevis pirms 8.00," norādīja Celmiņa.
Rīgas 88. vidusskola stundas sāk plkst. 8.30
Rīgas 88. vidusskolas direktore Agnese Skaba norādīja, ka viņas pārstāvētā skola ir pieskaitāma pie lielajām Latvijas skolām. Tajā mācās 1062 skolēni, un tā atrodas Pļavniekos.
"Šeit ļoti nozīmīgi ir tas, ka, neskatoties uz to, ka mēs atrodamies ļoti blīvā apkaimē, mums ir ļoti, ļoti daudz braucēju. Tātad bērnu, kas dodas uz skolu no tuvākajām apkārtnēm gan ar sabiedrisko transportu, gan mašīnām," stāstīja Skaba.
Pagājušajā gadā mācību stundas Rīgas 88. vidusskolā sākās plkst. 8.00, bet šogad visas stundas sākas plkst. 8.30. Nulto stundu šajā skolā nav. Šīm izmaiņām skola ir briedusi ilgi, un tagad par tām visi – gan skolēni, gan skolotāji, gan administrācija – ir ļoti apmierināti.
"Jāsaka, ka pirmās stundas laika maiņai mēs briedām veselu gadu, bet šis tiesībsarga aicinājums bija tāds lielisks pamudinājums, ka mēs domājam pareizi un ejam pareizajā virzienā," norādīja Skaba.
Par to, ka kaut kas ir jāmaina, pirmie sāka runāt skolas administrācijas darbinieki, kas katru rītu skolēnus sagaida skolā, jo bērni, stundām sākoties plkst. 8.00, vienkārši ārkārtīgi bieži kavēja, stāstīja Skaba.
Kavēšana bērnos acīmredzami rada satraukumu un apjukumu pat tad, ja tā nav bijusi bērna vaina. Tāpat šī nemitīgā kavēšana traucēja arī skolotājiem kvalitatīvi vadīt pirmās stundas.
Otrs faktors, kas motivēja stundu sākumu pārcelt mazliet vēlāk, bija arī pašu skolotāju labsajūta. Arī skolotājiem no rītiem jāsagatavojas dienai, jāaizved uz bērnudārzu vai kādu citu skolu savi bērni un jānonāk klasē laicīgi – pirms skolēniem, lai pienācīgi sagatavotos gaidāmajai stundai.
"Ņemot vērā, ka mums ir skolotāji, kas brauc no Olaines, kas brauc no Ulbrokas un tālākām apkaimēm, no Ķekavas, mums ir jādomā arī par pedagogu labsajūtu," skaidroja Skaba.
Pumpuros mācības sākas plkst. 8.45
Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas direktore Tatjana Janena pastāstīja, ka šajā skolā mācās 1200 bērnu, un stundas tajā sākas plkst. 8.45. Ja kādreiz ir ieplānota kāda nultā stunda vai kāda fakultatīvā nodarbība pirms mācību sākuma, tad tās sākas plkst. 8.00.
"Kādreiz tā nebija, un mēs karojām, lai tā būtu. Karojām tādā labā nozīmē gan savā starpā, skolotāji ar vietniekiem, gan skolēni ar vecākiem. Tiešām visi iesaistījās šajā procesā. Varu teikt, ka ir ļoti labi, ka mēs varam karot tādā labā nozīmē, jo mēs visu tad varam apspriest. Mēs strīdamies, diskutējam un mēģinām izsvērt visus plusus un mīnusus," stāstīja Janena.
Pirms tam ilgus gadus skolā stundas sākušās plkst. 8.00, kā tas ir daudzās lielajās ģimnāzijās un skolās, taču kopā ar skolēniem un vecākiem nonākts pie laika – plkst. 8.45.
"Tā visa rezultātā mēs redzam, ka vecāki ir apmierināti, bērni nav noguruši, viņi ir labāk izgulējušies un var strādāt efektīvāk," norādīja Janena.
