Par jauno ieceri un situāciju kopumā raidījumā "Ģimenes studija" runāsim ar Allažu atbalsta centra Klīniskās daļas vadītāju Uldi Ābeli, centra "Dardedze" valdes locekli Lailu Balodi, fonda PLECS valdes locekli, centra ZIN vadītāju Georgu Rubeni un Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecāko eksperti Ingu Martinsoni.
Valsts kontroles ziņojumā teikts, ka Latvijā ir vismaz 10 000 bērni, kuriem jau ir uzvedības traucējumi – klaiņo, ubago, lieto apreibinošas vielas, neapmeklē izglītības iestādes, vēl ir 30 000 bērni, kuriem ir potenciāli uzvedības riski.
Martinsone uzsver, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā izskanējušie skaitļi – 30 000 ir neredzamā daļa, ne visi cietuši no vardarbības, bet tie, kuri uzvedas acīmredzami slikti, visticamāk, cietuši no vardarbības.
Uzvedība veidojas, dzīvojot starp citiem cilvēkiem, tā neiedzimst, pauž Ābele.
Balode uzsver, ka pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma ir četri vardarbības veidi, viens no tiem ir pamešana novārtā, pat nav nepieciešami ārēji redzami sociālā riska vecāki. Pat nodrošinātās ģimenēs, kur ir aizņemti vecāki, bērni jūtas slikti, to izrāda caur uzvedību.
Uzvedības izpausmes veids un formāts ir valoda, ja ieraugām kādas pazīmes, būtu uzreiz jārīkojas. Diemžēl liela daļa no pieaugušajiem bērnībā nav piedzīvojuši drošu saiti ar pieaugušo, skaidro Rubenis.
Ābele akcentē, ka starp šiem problēmbērniem ir tādi, kuriem mēdz būt vairākas audžuģimenes, bērns nekam vairs netic, nekam.
Labklājības ministrija izstrādā dažādas metodikas, bet
nevar izstrādāt amatu – pieaugušais, kurš bērnu patiesi mīl. Mēdz aizvietot ar sociālo mentoru, kas ir surogātpieaugušais bērnam, tā ir izlīdzēšanās,
uzskata Martinsone.
Vislabāk bērnam ir uzaugt savā ģimenē, bet diemžēl mēdz būt ģimenes, kas dara pāri saviem bērniem, par to ir jāatgādina, pauž Ābele.
Ideja par "Foršo māju" radās centriem, kuros nonāca no vardarbības cietušie bērni. Tur bija arī bērni, ar kuriem nav droši kopā citiem bērniem, tad saprata, ka nepieciešami centri bērniem ar sarežģītu uzvedību vecumā līdz 15 gadiem. Ģimenes atbalsta centrs plāno sniegt šo pakalpojumu. 2012. gadā sazinājās ar skolu no Lielbritānijas, kurā jau ilgstoši strādā ar bērniem ar uzvedības problēmām, kuri cietuši no pieaugušo vardarbības, viņi palīdzēja. Lielbritānijas pieredzē bērnu uzvedību izdodas stabilizēt, lai viņi sāktu mācīties un spētu iekļauties sabiedrībā, ir sekmīga sadarbība ar aprūpētājiem, pie kuriem pēc tam bērni dosies. Lielbritānijas pieredze rāda, ka bērniem spēj ātri palīdzēt, bērni skolā dzīvo līdz trīs gadiem. "Foršās mājas" no Lielbritānijas pārņemtā pieeja – institūcija kā liels resurss un komandas spēks. Personāls ir īpaši sagatavots darbam ar bērniem, pauž Ābele.
1. augustā māja tiks atvērta, tagad procesā ir komandas komplektēšana. Tas būs pakalpojums astoņiem bērniem. Lielbritānijas pieredzē vienā mājiņā ir četri līdz seši bērni, ikdienā pieaugušie visu laiku ir kopā ar bērniem. Katram bērnam nodrošinās individuālu istabu.
