"KiVa" ir pārbaudīta programma, kas dod rezultātus. Programmai ir trīs komponentes. Pirmā – profilaktiskā sadaļa – dažādi materiāli vecākiem, pedagogiem, skolēniem par to, kas ir bulings. Otra sadaļa – intervence – standartizēta rīcība, ja bulings ir noticis, rīkojas, iesaistot visas puses. Trešā komponente – monitoringa rīks – sistēma, caur kuru ir iespējams ziņot par bulinga gadījumiem skolā, arī veikt monitoringa pētījumus. Katrai skolai ir "KiVa" treneris, kas palīdz un nodrošina skolas personālam mācības, īstenojot skolas programmu. "KiVa" strādā no 1. līdz 9. klasei, jo bulings ir gan pamatskolas klasēs, gan sākumskolā.
Sociālā projekta "Neklusē" vadītāja Marika Andžāne skaidroja, ka liela atsaucība ir no reģioniem, jo projekts nodrošina pakalpojumu attālināti. Andžāne, skaidrojot terminus "mobings"un "bulings", izmanto jēdzienu "mobings", kas ir ilgstoša vardarbība. Lieto arī jēdzienu ņirgāšanās. "Nekluse.lv" risinājumi ir pieejami bez maksas, piedāvā mācību materiālus un aptaujas.
Programmas "MOT Latvija" vadītāja Ruta Masaļska akcentēja, ka programma ir prevencija, primāri motivācijas programma jauniešiem, stiprinot jauniešus un klases kolektīvus, tā mazinot mobingu. Licences maksa skolai ir 300 eiro gadā, neskatoties uz klašu daudzumu skolā.
Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs, fonda "Plecs" valdes loceklis Georgs Rubenis uzsvēra, ka jautājums ir ne tikai par to, kas notiek skolā, bet arī par to, kas notiek ārpus skolām. EMU – atbalsta programmas bērniem un vecākiem – pamatmērķis ir saprast, "kā palīdzēt bērnam, ieraugot klases un skolas temperatūru". Ar bērniem strādā skolas atbalsta personāls, bet ne vienmēr tas jādara atbalsta personālam, "palīdzam skolām īstenot procesu, ja ir indikācijas, ka bērnam ir kādas grūtības". EMU atbalsta programmai ir arī izglītības programma vecākiem.
Pusaudžu Resursu centra sadarbības projektu vadītāja un mentore Romija Krēziņa skaidroja, ka centrs strādā ar bērniem, kuri ir cietuši vai bijuši uzbrucēji, ar viņiem un viņu ģimenēm. Problēma nav jauna, pirmie pētījumu dati ir no 2018. gada, nav vērojami uzlabojumi, tāpēc skolu sistēmā jāievieš kādi uzlabojumi. Bērni neatpazīst mobinga situācijas, daudzas lietas tiek uztvertas kā norma. "Arī pieaugušie neatpazīst mobingu, mums ir augsta tolerance pret dažādām neiecietības situācijām."
Andžāne akcentēja, ka tad, kad bērns nonāk situācijā ar mobingu, vecākiem ir apjukums. "Nekluse.lv" vēlējās jau pašā sākumā sadarboties ar citām organizācijām mobinga mazināšanā jauniešu vidū, uzsverot, ka būtu jāizvairās, ka dažādu pakalpojumu sniedzēji sāktu konkurēt.
Arī Rubenis piekrīt, ka būtu veicināma dažādu organizāciju sadarbība šajā jomā, lai nokļūtu līdz visām grupām, kam nepieciešama palīdzība. Sabiedriskām organizācijām būtu jāsadarbojas ar valstiskām organizācijām.
Andžāne uzsvēra, ka ir nepieciešama šīs tēmas likumīga sakārtošana.