Cik kilogramu konfekšu var nopirkt par komunālo maksājumu naudu jeb kā bērnam mācīt naudas pratību

Bērns naudas pasaulē jāievada jau agri un pakāpeniski, tam veltot gana daudz laika. Tas nebūt nav viegls uzdevums – iemācīt mazam bērnam saprast naudas vērtību. Pamati, kas tiks ielikti bērnībā, vēlāk noderēs visai dzīvei.

"Luminor" bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča uzsver, ka mācība bērnam "nav tikai viena saruna vai viena spēle. Ja mēs esam apņēmušies kā vecāki, un tam jānāk no vecākiem, no ģimenes, tad tas jādara ar regularitāti."

Mācīt var sākt brīdī, kad bērnam rodas izpratne par skaitīšanu. Tas varētu būt četru līdz piecu gadu vecums. Skaitīt var ne tikai ar mantiņām, bet arī ar monētām un banknotēm.

Jekaterina Ziniča: "Tas varētu būt visiem pazīstamais "veikaliņš", kad mēs kā vecāki spēlējam pircējus un bērni mēģina mums kaut ko pārdot. Noteikti tas varētu būt arī piemērs, kā mēs ejam ar ģimeni iepirkties, un veltīt garāku laiku šim pasākumam, analizējot kopā ar bērnu katru čeku, katru cenu, no kā tā sastāv, pēc tam veicot  apmaksu. Saskaitot visu, salīdzinot un tā tālāk, ļoti dažādi tie instrumenti varētu būt."

"Mazākiem bērniem pilnīgi noteikti vērtīgi būtu pretnostatīt lietas. Piemēram, izskaidrot ar ļoti ikdienišķiem salīdzinājumiem, kas ir kā vērts. Pieņemsim, lai bērni saprastu, cik daudz mēs maksājam komunālajos maksājumos, kas ir obligāts maksājums mammai un tētim, cik kilogramu  konfekšu tas būtu," paskaidroja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Ja bērns jau māk skaitīt, tad, veikalā, kad nav rindas, var iedot centus, lai bērns pats saskaita un nopērk kādu sīkumu. Svarīgi ar to nepastāties. Naudas tērēšanas paradumi bērnam mainās, sākot iet skolā. Bet pusaudža vecumā tie būs vēl citādāki. Ir vērts jau no bērnības iemācīt veidot uzkrājumus.

"Pašu sākumu un pamatus labāk droši vien iedot ar skaidru naudu, lai mūsu bērni sajustu naudas vērtību kā tādu. Pat man bērns 17 gadu vecumā brīžiem pasaka, varbūt man labāk krāt skaidrā naudā, jo tad es sajūtu naudu," skaidroja Ziniča.

Runājot par kabatas naudu, bērnam pamazām kļūstot vecākam, nevajadzētu to dot tikai uz vienu dienu. Labāk uz nedēļu, vēlāk pat uz mēnesi, citādāk bērns par naudas lietām domās tikai īstermiņā. Kļūdas gan, visticamāk, tiks pieļautas.

Evija Kropa: "Tad arī bērnam ir pirmās iespējas plānot vispār, skatīties; es šo naudu saņēmu uz nedēļu, kā tad es ar to rīkošos. Izdalīšu sev katru dienu kaut kādu limitu, vai izdara izvēli – visu iztērēju šonedēļ, un atlikušās nedēļas dienas dzīvoju ar nožēlu. Pirmās, sāpīgās mācības, pirmie paklupieni noteikti ir nesāpīgāki ar mazākām summām nekā pēc tam ar lielākām. Tās mācības mēs iegūsim tik un tā. Labāk iespējami agrāk ar mazākām summām."

Sākot ar 10–12 gadu vecumu, var domāt par konta atvēršanu un maksājuma kartes piešķiršanu. Tā ir papildu drošība, ka bērnam nauda netiks nozagta, savukārt vecāki var ērti apskatīties, kā viņu atvase naudu tērē un nepieciešamības gadījumā uzlikt dienas limitus.