Ģimenes studija

Ciemos pie "4. maija Deklarācijas kluba" prezidentes Veltas Čebotarenokas ģimenes Asaros

Ģimenes studija

Vai un kā skolēni jāiepazīstina ar rupjmaizes kvalitātēm?

Vairākas paaudzes zem viena jumta. Priekšrocības, trūkumi, pieredzes stāsti

Profesore: Audzināšana nozīmē panākt, ka bērns spēj dzīvot patstāvīgi bez vecāku palīdzības

Pret vairāku paaudžu dzīvošanu kopā attieksme atšķiras dažādās kultūrās, to ietekmē ekonomiskie, sociālie apstākļi un dažādi citi aspekti. Kaut cilvēkiem raksturīgi izvēlēties dzīvot grupās, tomēr audzināšanas rezultātā bērnam ir jāiemācās dzīvot patstāvīgi. Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē Latvijas Universitātes izglītības zinātņu profesore Zanda Rubene un sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks.

Sedlenieks akcentēja, ka mūsu dzīvošanas veids ir dzīvot grupā. Drīzāk ir jautājums par to, kāpēc cilvēki izlemj atdalīties no šīs grupas. Mūsu sabiedrība pieņem, ka tad, kad cilvēks pieaug, būtu jānošķiras no ģimenes, bet tas nav nekas tāds, kam obligāti būtu jānotiek. Nošķiršanās ir Eiropas un Amerikas kultūras areālam raksturīgi.

Rubene pēta bērnību kā sociālu konstrukciju. Viens no kritērijiem, kas nosaka bērnības beigas, ir savas ģimenes izveidošana un dzīvošana ārpus mājas. Vai normāli Latvijas situācijai? Mums padomju mantojums un plānveida ekonomika no padomijas "velkas" līdzi, kad dzīvokļu trūkuma dēļ dzīvoja jaunā ģimene kopā ar vecākiem, tad bija laiks, kad ekonomiskā situācija bija slikta.  Amerikā bieži pēc studijām atgriežas atpakaļ mājās finansiālu apsvērumu dēļ. Tāpat vecāki, sasnieguši cienījamu vecumu, nevar dzīvot atsevišķi.

Paaudžu kopā dzīvošanai ir ne tikai ekonomiskais aspekts, bet arī darba sadalīšana starp paaudzēm – vecāki vai vecvecāki piedalās bērnu audzināšanā. Senāk bija priviliģēta situācija dzīvot kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Pasaulē ir dažādi dzīves modeļi. Piemēram, Melnkalnē privilēģētā kārtā ir vīrieši, kuri paliek dzīvot saimniecībā. Meitām nav iespēja palikt kopā ar saviem vecākiem, viņām jādzīvo kopā ar vīra vecākiem, skaidroja Sedlenieks.

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Rietumu kultūrā bērnība sāka attīstīties 17. gadsimtā, kad attīstās medicīna, mazuļi nenomirst tik bieži kā iepriekš, pauž Rubene. Pirmās bērnistabas ir augstākās sabiedrības zēniem. Meitenēm daudz ilgāk jādzīvo kopā ar vecākiem, tad parādās meiteņu istabas. Parādās tradīcija, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, iet prom no vecākiem – meitenes apprecas, vecākais dēls paliek pie vecākiem, jaunākajiem jāmeklē profesija.

Audzināšana nozīmē panākt, ka bērni kādu brīdi spēj tikt galā paši bez vecāku palīdzības.

Kurš pie kura dzīvo? 50 gadus vecs vīrietis un 90 gadus veca mamma – kurš pie kura dzīvo? Kurš dod lielāku ieguldījumu šajā kopā dzīvošanā, kopā dzīvošanas aspektu uzsvēra Sedlenieks.

Rubene akcentē, ka īres maksa ir sarežģīta situācija jaunajiem speciālistiem. Var dzīvot kopā ar draugiem, tāpat arī ar vecākiem, jautājums ir – kādas ir attiecības ar vecākiem?

Mākam vai nemākam dzīvot kopā, – ja attiecības ir labas, ir normāli novecot savu tuvo cilvēku lokā. Arī nomiršana mājās ir viena no lietām, kuras izstumjam ārā no ikdienas dzīves, skaidro Sedlenieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti