"Tagad pienāk skolas laiks, un jāierakstās pavisam citos rāmīšos, un to izdarīt ir ārkārtīgi grūti, jo miegu mums kontrolē ļoti daudzi dažādi faktori – gan smadzeņu darbība, gan gēni, gan iekšējais pulkstenis, gan visas mūsu darbības, rīcības, visas mūsu domas, viss, ko mēs darām," skaidro Celmiņa.
Pie režīma izmaiņām ir jāradinās laikus un pakāpeniski, izstrādājot labus miega paradumus.
"Katru vakaru vai ik pa diviem vai trim vakariem gulētiešanu pārcelt drusku agrāk, lai smadzenes pierod pie agrāka gulētiešanas laika, un tad ir no rīta vieglāk piecelties," iesaka Celmiņa.
Tieši tāpat, kā mēs ievērojam ikdienas higiēnu mazgājoties, tādai pašai ir jābūt miega rutīnai.
Celmiņa: "Tie ir miegam draudzīgi un labvēlīgi paradumi, ko mēs ievērojam ne tikai vakarā, bet arī visas dienas garumā. Tās ir gan sportiskās nodarbības, gan tas, kā iekārtota guļamistaba un gultas vieta, lai tā būtu patīkama, nomierinoša vieta. Tas nozīmē, ka
gultā mēs ejam tikai gulēt, bet nevis guļam un skatāmies filmas vai spēlējam videospēli.
Vakara pusē īpaši svarīgi ir nelietot kofeīnu saturošus produktus. Tā nav tikai kafija. Tās ir visādas "colas", stimulants ir zaļajā tējā, dažkārt pat šokolādē tiem, kas ir ļoti jutīgi. Šādus kofeīnu saturošus produktus, kas ir stimulanti un neļauj iemigt, nevajadzētu lietot vēlāk par pulksten četriem pēcpusdienā. Tiem, kuriem ir grūtības iemigt, ne vēlāk par pulksten 12.00."
Katram vajadzētu izstrādāt savus nomierināšanās rituālus, kas jāievēro pusstundu līdz stundu pirms došanās gulēt.
"Pēdējā laika pētījumi pierāda, ka ne jau zilā gaisma no ekrāniem ir kaitīga, bet gan saturs, ko mēs patērējam. Varbūt kādam šī šaudīšanās datorspēlēs ir veids, kā nodzīt dienas stresu, viņš drusciņ pašaudās, viņš kļūst mierīgāks. Iespējams, citam ne. Tieši tāpat ar telefonu," pauda Celmiņa.
Dažādos vecumos ir nepieciešams atšķirīgs miega daudzums, lai nākamajā dienā justos labi. Jaunāko klašu skolēniem tās ir 9 līdz 11 stundas, pusaudžiem 8 līdz 10 stundas, bet pieaugušajiem 7–9 stundas katru nakti, nevis tikai nedēļas nogalēs.
Celmiņa skaidro, ka "pusaudžu vecumā izmainās hormonālā sistēma, izmainās dažādi paradumi, izmainās vecāku nozīme dzīvē, izmainās sociālās attiecības. Ir ļoti daudz izmaiņu, un arī smadzenēs un miega hormona izdalē ir milzīgas izmaiņas. Tādēļ mums, pieaugušajiem, hormons izdalās kaut kur ap astoņiem vakarā, bet pusaudžiem miegainības hormonu izdale atbīdās uz vēlāku laiku."
Tādējādi Latvijā ierastais agrais skolas sākums nebūt nav pareizs risinājums, ja runājam par pusaudžu miegu.
"Mēs respektējam to, kā ir uzbūvētas zīdainīša smadzenēs, kā zīdainītis dzīvo, ka viņš agri iet gulēt, agri ceļas, naktī vairākas reizes ceļas, dienas laikā guļ diendusu. To mēs uzskatām par normu, un to mēs atbalstām. Bet pusaudži, nezinu kāpēc, šajā ziņā tiek ignorēti, un pret viņiem izturas tā, it kā viņi būtu mini pieaugušie, kas viņi nav, jo viņu smadzenes strādā pilnīgi citādāk," skaidroja Celmiņa.
Miega trūkums un miega slikta kvalitāte nelabvēlīgi ietekmē gan smadzeņu darbību, gan hormonālo sistēmu. Abas šīs sistēmas kontrolē pārējo organismu, tāpēc laba izgulēšanās ir ļoti būtiska jebkurā vecumā gan fiziskai, gan garīgai veselībai.
