Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" saruna ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāju Anitu Pēterkopu, Rīgas 64. vidusskolas direktoru Edgaru Zīvertu, Juglas vidusskolas direktori Helēnu Vilkosti, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli un Mammamuntetiem.lv vadītāju Inga Akmentiņu-Smildziņu.
Rīgā to klašu komplektu skaits, kas bija noteikts ar departamenta rīkojumu nākamajam mācību gadam, ir nokomplektēts, dažas vietas vēl ir. Ņemot vērā, ka ģimenes savus bērnus 10. klasei varēja pieteikt vairākās vidusskolās un ģimnāzijās, tad pirms mācību gada sākuma kāda vieta var atbrīvoties, pauda Pēterkopa.
Edgars Zīverts akcentēja, ka Rīgas lielajām skolām ir liels pieteikumu skaits, šogad 64. vidusskolā pēc plāna varēja uzņemt 84 skolēnus, bija 624 pieteikumi, konkurss liels. Daudzu skolēnu pamatinterese ir ģimnāzija, bet citas skolas ir B vai C variants, tāpēc pretendentu skaits ir liels.
Rīgā ir liels iedzīvotāju un skolu skaits, kurpretī Latvijas pilsētās ir vidusskolas, kuras cer nokomplektēt klasi vidusskolā.
Akmentiņai-Smildziņai ir skumjas pārdomas, kāpēc 15–16 gadus vecu jauniešu izglītības posmā ir šāds stress, visi tiek iemesti nenormālā mutulī. Ko darīt bērniem, kuru vecāki nav gatavi iesaistīties šajā skolu izvēlē? 15–16 gadus vecam būtu jāvar pašam pieteikties skolā bez stresa. Vai nevar būt tā, ka skolēnam, kurš savā skolā mācījies līdz 9. klasei, ir sekmība, labs eksāmenu līmenis, ir iespēja saņemt kādas priekšrocības mācībām vidusskolā?
Pēterkopa uzsver, ka ir jāveido vienota organizēšanas kārtība uzņemšanai vidusskolā, kārtību nosaka Vispārējās izglītības likums. Būtu labi, ja būtu vienota sistēma pat valsts līmenī.
Vilkoste pauž, ka bērnu vecāki ierosina, lai atver vēl klases vidusskolēniem, bet to nevar darīt. Nevar atvērt vairāk vidusskolas klašu, nekā jau pieteikts pašvaldībā, telpu un pedagogu kapacitātes dēļ. Rīgas izglītības iestādes ir domātas visai Latvijai, ne tikai Rīgai.
"Gribam, lai katram jaunietim ir vienlīdzīgas tiesības startēt uz skolu, vecāki vēlas, lai bērns, kurš deviņus gadus visu enerģiju ieguldījis skolā, turpina tur mācīties. Valstiski jādomā par priekšrocībām," saka Edgars Zīverts.
Kā vecāks var pārliecināties par rezultātiem, kā ar skolēnu uzņemšanas caurspīdīgumu, jautā Akmentiņa-Smildziņa. Skolu vadītāji saka, ka uzņemšana bija godīga un caurspīdīga.
Pēterkopa runā par risinājumiem, uzsverot, ka valsts politika ir 50:50 – profesionālā un vispārējā izglītība vidusskolā. Jāstrādā, lai bērns izprastu savu izvēli – 11. klasē ir liels skolēnu kritums nesekmības dēļ. "Ceram, ka nākotnē Rīgas skolās varēs pieņemt karjeras konsultantus."
Priekulis skaidro, ka Valsts 3. ģimnāziju izveidoja, lai strādātu ar motivētiem skolēniem, kuri grib studēt, studē 99% no skolas beidzējiem, skolā strādā izcils karjeras pedagogs. Ap 40% skolas beidzēju mācās ārzemju augstskolās.
Kas jāmaina sistēmā? Vilkoste uzskata, ka būtu labi, ja būtu informācijas sistēma – vecāki būtu informēti, ātri pieņemtu lēmumu, kurā iestādē bērns mācīsies, izlemjot ātri izrakstītos no citām iestādēm, kur bērns pieteikts.
Priekulis akcentēja, ka katrā klasē tagad ir vairāk nekā trešdaļa krieviski runājošu bērnu, palielinās konkurence latviešu valodā runājošiem bērniem.
Pēterkopa skaidro, ka ir publiski pausts, kā arī runāts ar likumu izstrādātājiem par pieteikšanās sistēmas uzlabošanu. "Šī problēma ir katru gadu no jauna, tāpat kā ar pirmo klašu komplektāciju.
Sistēmas izveide ir dārgs process, tas ir valstisks jautājums, jāsāk ar Vispārējās izglītības likuma izmaiņām."
