"Mums Dzemdību namā šobrīd ir tāda prakse, un es domāju, ka tā ir arī citās iestādēs, ka, ja viss ir kārtībā, tad bērnu ārsts jeb neonatologs pat nepiedalās dzemdībās. Viņu pasauc divu stundu laikā, lai apskatītu veselu, aktīvu bērniņu, vai arī tad, ja ir jūtams, ka ir kādas problēmas, lai viņš varētu tam bērniņam palīdzēt," stāstīja Rusakova.
Pirmais, ko pēc bērniņa piedzimšanas izvērtē vecmātes un ārsti, ir jaundzimušā aktivitāte – vai bērns piedzimstot iekliedzas, cik ātri viņš sārtojas, cik viņš ir aktīvs, kāds ir viņa tonuss.
"Tas arī ietver sevī to Apgares skalu, par ko bieži vien vecāki jautā, kādi tur tie cipariņi ir sanākuši. Apgares skalu vērtē pirmajā, piektajā un 10. minūtē.
Tā parāda tieši bērniņa adaptācijas spējas. Ja viņš dzemdību laikā ir juties labi, tad tie cipariņi būs astoņi un uz augšu," stāstīja Rusakova.
Lai izvērtētu jaundzimušā rezultātu Apgares skalā, tiek vērtēts tas pats, kam jau dabiski pievērš uzmanību vecmātes un ārsti, – ādas krāsa, elpošana, sirds darbība, muskuļu tonuss un refleksi.
"Visiem parasti gribas palielīties ar tiem labajiem cipariem, bet arī tie zemākie cipariņi ne vienmēr kaut ko sliktu nozīmē. Tas vienkārši parāda, cik bērniņš spēj ātri adaptēties. Piemēram, ja pirmais Apgares rādītājs ir apmēram pieci, mēs viņam palīdzam, viņš saprot, kur viņš ir nonācis, kas viņam ir jādara, kā ir jāelpo, un nākamais jau ir astoņi, un viss ir kārtībā – jums ir fantastisks bērniņš," skaidroja Rusakova.
Pirmais cilvēks, kas ir klāt pie bērna dzimšanas un izvērtē rādītājus pēc Apgares skalas, ir vecmāte, jo neonatologs tiešām, ja ar bērnu viss ir kārtībā, var ierasties tikai divu stundu laikā.
"Brīdī, kad viņš piedzimst, kā mēs sakām, ja viņš ir labs, tātad ar labu Apgaru, viņš iekliedzas, viņš ir rozā, viņam ir refleksi, viņam ir tonuss, un viņš nokļūst jau nākamajā solī – pie mammas āda/āda kontaktā. Siltumiņā, kas ir ļoti svarīgs viņam," norādīja Šidlovska.
Apgares skalas izvērtēšana piektajā un 10. minūtē pēc piedzimšanas var notikt, bērniņam esot jau pie mammas. Paralēli tam viņam tiek uzvilkta jau pirmā cepurīte, zeķītes, un jaundzimušais tiek sasegts siltos autiņos. Visas pirmās bērna drēbītes ir sasildītas un tiek uzvilktas siltas.
"Tad viņš nokļūst pie mammas, kas ir labi. Viņš sastopas ar mammas mājas mikrobiem, viņš sāk izrādīt visus savus iedzimtos refleksus mammai – sāk grozīt galviņu, meklēt krūti, čāpstināt ar mutīti, rādīt mēlīti, celt dupsi uz augšu," stāstīja Šidlovska.
Vecmāte ir arī tā, kas pirmā redz, ja bērniņš ir bez refleksiem, negrib elpot, ir zils. Tādā gadījumā uzreiz tiek izsaukts neonatologs.
"Protams, pirmais, ko vecmāte dara, ir siltums. Mēs pačubinām pēdiņas, pačubinām muguriņu – tā, lai iztek augļūdeņi no deguna, no mutītes, un tad jau tas
pirmais kliedziens, iespējams, parādās ne pirmajā minūtē, bet varbūt otrajā minūtē. Arī tad tas ir forši un labi, un bērniņš nokļūst jau pie mammas," norādīja Šidlovska.
Izsauktais neonatologs var palīdzēt atsūkt augļūdeņus no jaundzimušā elpceļiem vai arī iedot viņam paelpot papildu skābekli, bet tas viss notiek blakus mammai, nepārgriežot nabas saiti. Jau sarežģītākos gadījumos gan var būt visādi.
"Protams, situācijas ir dažādas. Ja ir nepieciešams, tad nabas saite tiek ātrāk pārdalīta un viņš nonāk uz bērnu galda. Bet vecāki tik un tā redz bērniņu un, kas ar viņu tiek darīts, un tā palīdzība tiek sniegta tur, dzemdību zālē. Varbūt šī palīdzība ir vajadzīga pus stundu, stundu, varbūt divas, un bērniņš atkal ir atpakaļ pie mammas," stāstīja Šidlovska.
Rusakova norādīja, ka pirmajās minūtēs pēc piedzimšanas ir divi maldīgi uzskati, kas bērna vecākus bieži nepamatoti satrauc.
"Pirmkārt, ir pilnīgi normāli, ka bērniņš piedzimst zils. Bieži vien visi par to ārkārtīgi satraucas, bet viņam vajag laiciņu, kamēr viņš ieelpos. Mainīsies viņa [asins] cirkulācija, viņš apskābekļosies. Tam jānotiek minūtes laikā, bet dažreiz stresa un baiļu dēļ vecākiem liekas, ka tā minūte ilgst mūžīgi.
Tāpēc uzsveru, ka ir pilnīgi normāli, ja bērns raud un ir zils, jo viņš paliks sārts, un nevajag par to pārdzīvot," norādīja Rusakova.
Otrkārt, neonatoloģe uzsvēra, ka ne visi bērni iekliedzas tūlīt pēc piedzimšanas.
"Ir tādi, kuriem viss ir kārtībā, viņš elpo, viņš ir sārts, bet viņš var pakliegt vēlāk, kā jau pieminēja kolēģe. Dažreiz tikai tad, ja tu ļoti viņu tur čubini, viņš sāk kliegt. Es domāju, ka tas ir saistīts ar raksturu," ar smaidu piebilda Rusakova.
Savukārt divu stundu laikā pēc dzemdībām neonatologs vienmēr izvērtē bērna attīstību un pārbauda, vai nav kādu attīstības anomāliju.
"Saskaitām pirkstiņus, paklausāmies sirdsdarbību, vai nav kaut kādu troksnīšu. Paklausāmies plaušas, kā bērniņš elpo. Paskatāmies vienmēr muti, vai nav kaut kādu aukslēju šķeltņu. Pārbaudām dzimumorgānus. Noteikti var pieminēt, ka vēdera izejai jābūt pirmajā dzīves diennaktī. Tā kā to mierīgi var gaidīt pirmo diennakti," stāstīja Rusakova.
Jau vēlāk, bet joprojām atrodoties dzemdību nodaļā, jaundzimušajam pārbauda dzirdi. 48 stundas pēc piedzimšanas tiek paņemtas analīzes ģenētiskajam skrīningam uz dažādām iedzimtām slimībām.
Atbilstoši bērna veselības stāvoklim tiek veikta arī pirmā vakcinācija. Pret tuberkulozi vakcinē visus jaundzimušos, bet riska grupai veic arī B hepatīta vakcināciju.
Tāpat tiek veikts skābekļa saturācijas skrīnings – nesāpīga procedūra, kas izslēdz kritiski smagas sirds kaites.
