Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" saruna ar Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes asociēto profesori, Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskā institūta pētnieci Guntu Siliņu-Jasjukeviču, resursa "uzvediba.lv" vadītāju Līgu Bērziņu, Rīgas 64. vidusskolas sākumskolas skolotāju, 4. klases audzinātāju Inesi Strautu un Guntu Lāci.
Vai bērnam vasarā ir jāmācās? Bērziņa akcentē, ka smadzenēm stimuls visu laiku nepieciešams, jautājums ir par vecāku radošumu, lai novirzītu bērna dabisko dzīvesprieku un interesi, lai tas vēlāk atbalstītu bērnu skolas ceļā.
Strautas pieredze rāda – ja vasarā bērnam būs atslābums, tad būs grūti septembrī, vasarā bērnam ir netiešā mācīšanās dažādās sadzīves situācijās, kas ir liels izaicinājums vecākiem visos trīs vasaras mēnešos.
Vasarā bērnam ir jāatpūšas, uzsver Lāce, bet to vajag darīt, darbinot smadzenes,
"es esmu pret to, ka bērnam jāsēž un "jārēķina stabiņi"". Tomēr, īpaši sākumskolas bērniem, vajag sadzīviski mācīties dažādās situācijās,
bet nesēdēt pie galda, rēķinot matemātikas uzdevumus, uzskata Lāce.
Siliņa-Jasjukeviča uzsver, ka mācīšanās ir nozīmīga dzīves prasme, bet to vajag darīt ne tikai skolā, bet arī ģimenē, mācīties var visur.
Ģimenē mācās citas lietas, arī atpūsties ir jāmācās, darot to tā, lai ir gandarījums. Vasara ir labākais laiks, lai turpinātu mācīties.
Lasīšanas prasmju attīstībā labi palīdz ģimenes rituāli. Līga Bērziņa ar saviem bērniem lasīja no 9.30 līdz 10 vakarā. Svarīgi saprast, kāpēc bērns nevēlas lasīt. Ir bērni, kuriem sāp acis, jo krītpapīrs balts un burti melni. Ir bērni, kuri nevēlas lasīt, jo ir sociāls spiediens – vecmāmiņa stāv aiz muguras. Daudz nosaka gaume. Vediet bērnus uz bibliotēku, lai paši izvēlas, ko lasīt, aicina Bērziņa. Ja bērns pats var kontrolēt situāciju, būs labāk.
Siliņa-Jasjukeviča uzskata, ka mēs nepalīdzam bērnam saprast, ko viņam patīk darīt, kas interesē, vieglāk ir ieteikt. Noticēt, ka lasīt ir labi var tad, ja to nedara vardarbīgi. Svarīgi parādīt, kā lasīšana noder ikdienā, saistot prasmi ar izmantošanu ikdienā. Vecāki ir paraugs, ja bērns neredz, ka grāmata ir ģimenes vērtība, bērns nelasīs.
Svarīgi bērnam dot uzdevumus, kas orientēti uz patstāvību, uzskata Bērziņa.
Lāce akcentē, ka bērnam svarīgi redzēt matemātiku dzīvē. Vecums līdz 6. klasei ir laiks, kad bērns pamana matemātiku sadzīvē, te svarīgs vecāku atbalsts. Ieteicams nelietot elektroniskos svarus, labi, ja iespēja pasvērt, redzot skalu. Vasarā paskatīties parastajā pulkstenī. Pieaugušie bieži vēlas izdarīt ātrāk – paši vecāki visu izdara. Vasarā svarīgi lēnām ļaut bērnam visu izdarīt. Ir bērni, kuriem matemātika sagādā problēmas, tad vasarā vajag meklēt iespējas ko parēķināt, ja bērnam tas nepieciešams. Vasarā tas ir labi, jo bērni ir atpūtušies, labāk nostiprina zināšanas. Bērnam, kurš skolā ar visu tiek galā, būtu jārēķina tikai tik, cik pašam patīk.
Mūsdienu bērniem nav pieredzes ar iešanu dabā, matemātika un daba iet roku rokā, pārgājiena plānošana ir laba pieredze. Vasarai atslēgvārdi ir "būt dabā", uzsver Siliņa-Jasjukeviča.
Ir bērni, kuri ar rokām nespēj neko, tikai glauda telefonu, novērojusi Lāce. Svarīgi, lai bērns trenē pirkstus ne tikai rakstot, bet arī lasot jāņogas.
Brīvlaiks ir trīs mēnešus, tas ir laiks, kurā veidot attiecības ģimenē.
Bērziņa pauž, ka uz vasaru vecākiem jāskatās kā uz investīcijām, jo vairāk iemācīsies, jo vieglāks izziņas ceļš. Jaunieši saka, ka grib atpūsties, bet viņi nogurst no atpūšanās. Vajag nogurt darot, vasara paskrien, neko neizdarot. Nepieciešama plānošana un nedēļas mērķa uzstādīšana.
