Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas endokrinoloģijas virsārste, medicīnas zinātņu doktore, profesore Iveta Dzīvīte-Krišāne, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora vietniece, Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule, uzņēmuma "8kajis.lv" dibinātāja, divu meitu māmiņa Rasa Ābelniece un pirmsskolas pedagoģe Laimdota Galle.
Droša rotaļlieta ir tā, kura neapdraud bērnu, tur iespējamie faktori attiecībā uz tehniskām norādēm un iespējamiem riskiem, un rotaļlietu ķīmisko sastāvu, skaidro Linda Rinkule.
Vecāku pienākums ir rūpēties par savu bērnu drošību, tostarp bērnam spēlējoties ar rotaļlietām. Savukārt rotaļlietu ražotājiem būtu jāražo rotaļlietas, kas ir maksimāli drošas un nekaitīgas to lietotājiem. Lai samazinātu rotaļlietu kaitīgumu un palielinātu to drošumu, notiek Eiropas Savienības līmeņa noteikumu atjaunināšana.
Jaunie noteikumi saglabā aizliegumu lietot kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, vienlaikus ieviešot jaunus aizliegumus attiecībā uz endokrīno sistēmu traucējošām ķīmiskām vielām. Tāpat būs jāievēro arī lielākas kiberdrošības prasības rotaļlietām.
Ķīmiskās vielas ir visapkārt; runājam par ražošanu, bet ir arī lauksaimiecības un rūpniecības piesārņojums. Jebkura viela lielās devās darbojas kā inde, ir ļoti svarīgi, cik lielā devā bērns saskaras ar vielu, – vai rotaļlietu pāris reizes dienā paņem rokās, vai ar to spēlējas visu dienu. Endokrīnās traucējošās vielas jeb endokrīnās grāvējvielas var radīt sekas bērniņa organismā. Bisfenoli ļoti daudz ir plastmasās. Eiropas Savienībā ir izcīnīts, ka bisfenoli vairs nav zīdaiņu pudelēs. Šo vielu iedarbības sekas var būt ļoti nopietnas, pauž Iveta Dzīvīte-Krišāne.
Linda Rinkule skaidroja, ka kontrolēs vairāk konstatē neatbilstības rotaļlietām no trešajām valstīm. Lielākais skaits rotaļlietu un preču bērniem nāk no Ķīnas. Eiropas ražotāju produkcijā ir maz neatbilstību, Latvijas ražotāju produkcijā neatbilstības nav konstatētas.
"Sen neeju rotaļlietu veikalos, bērni spēlējās tikai ar "astoņkāju" veidotām rotaļlietām", pauda Rasa Ābelniece. Viņa arī piebilst, ka
agrāk dzīvojusi ar domu – ja ražo bērnam, tad jau tas ir labi un, ja veikalā pārdod, tad tas ir labi, bet tie ir maldi.
Pedagoģe Laimdota Galle akcentēja, ka savā darbā pirmsskolas iestādē plastmasas rotaļlietām saka "nē", jo dārziņa filozofija ir izvēlēties dabīga materiāla mantas un tādas, kas veicina bērna domāšanu un iztēli, bet veikalā nopērkamās mantas ne vienmēr atbilst šiem uzstādījumiem.
Mājražotāju ražotās rotaļlietas ir tās, kurām arī jāpievērš uzmanība. Īpaši jāskatās sīkas detaļas un viegli atdalāmas daļas, akcentēja Linda Rinkule.
Rotaļlietu drošību pārbauda tirdzniecības vietās, tagad nākušas klāt jaunas metodes, tai skaitā pārbaudes internetveikalos, strādā muitas pārvaldē un robežsardzē. Mazāk darbojas lielajās tirdzniecības vietās, bet tas ir tikai laika jautājums. Pērkot rotaļlietas internetā, nevar pārliecināties par to kvalitāti. Jāņem vērā padoms, ka
tas, kas ir ļoti lēti, nevar būt labi. Par ķīmiskām vielām rotaļlietās vispār var nesaņemt informāciju,
uzsvēra Rinkule.
Ābelniece uzskata, ka cena ir pirmais rādītājs par rotaļlietas kvalitāti.
Galle uzsvēra, ka rotaļlietām nav jābūt tādām, kuras visu pastāsta par to, ko ar to darīt. Vajag iztēli rosinošas un tādas, kas liek darboties, attīsta roku muskulatūru, valodu. Viņa aicina neizvēlēties plastmasas rotaļlietas un lētas rotaļlietas.
Jauno regulu priekšlikumā ir paredzēts, ka rotaļlietām būs pieejama to digitālā pase, kur ir visa informācija par šo preci, tai skaitā sastāvs un brīdinājumu informācija.
