Galvenais pirmsskolas vecumā – pieredze
Visi reglamenti nosaka, ka interešu izglītība sākas no trīs gadu vecuma. Ir vecāki, kas izrāda interesi, ka gribētu un varētu sākt bērnus laist interešu izglītībā jeb pulciņos vēl ātrāk, bet tādos gadījumos jāvērtē katra bērna individuālā attīstība un spējas, norādīja Pakalniņa.
"Nosacījums ir, ka tomēr no trīs gadu vecuma mēs sākam piedāvāt. Tas saistās ar psiholoģiskajām spējām un uzmanības noturību, lai tas bērns var šīs 20, 30 vai pat 40 minūtes atkarībā no pulciņa nosēdēt, nodejot, darboties līdzi un vispār noturēt uzmanību," skaidroja Pakaliņa.
Bērna vecums, kāds piemērots konkrētai nodarbei, ir atkarīgs no šīs nodarbes mērķa, pauda Ūdris, norādot, ka ir pieejamas pat zīdaiņu nodarbības. Protams, tās vairāk domātas vecākiem, taču kaut kādā ziņā tā ir kopējā pieredze ar bērnu.
Tieši pieredze, viņaprāt, ir svarīgākais bērnu interešu izglītības nodarbībās, un kā pieredzes forma tā var sākties ļoti agri.
"Tieši domājot par bērnu interešu izglītību, manuprāt, īstenībā tas praktiskais ieguvums un zināšanas ir vairāk kā tāds blakus produkts tai pieredzei.
Viņi tur var mācīties būt, mācīties sevi atpazīt un izpētīt, izpētīt sevi attiecībās, izpētīt sevi šādā un tādā kontekstā ar citiem pieaugušajiem un mirkļos, kad viņi var būt sekmīgi, un mirkļos, kad nē. Viņiem ir visas šīs plašās pieredzes, un paralēli tam viņi iegūst arī praktiskās zināšanas," skaidroja Ūdris.
Savukārt runājot par interešu izglītību tās klasiskajā izpratnē, kad nodarbībās vecāki nepiedalās, trīs gadu vecums visdrīzāk būtu labākais, kad sākt, taču tas jāizvērtē individuāli.
Jāpiedāvā pamēģināt visu
Pirmsskolas izglītības iestādēs lielākoties ikdienā ir gan sporta, gan mūzikas un mākslas elementi. Nereti vecākiem rodas jautājums, vai un kāpēc būtu jāmeklē kaut kas papildus?
"Pirmkārt, bērnudārzā īsteno pamata programmu – to, kas būtu jāprot visiem. Ja mēs novērojam kaut kādas īpašas prasmes un iemaņas un sarunās ar vecākiem redzam, ka arī viņiem šis interesē, tad, protams, mēs piedāvājam iespējas, kur vēl bērnu var vest papildus, kur nav tikai šis pamata līmenis, bet ir jau drusciņ augstāks," stāstīja Pakalniņa.
Šādos gadījumos papildus pulciņi ir lieliska iespēja attīstīt bērna spējas vēl plašāk. Bet papildus pulciņus noteikti nevajadzētu apmeklēt tad, ja runa ir tikai par pašu vecāku nepiepildītajiem sapņiem vai interesēm. Svarīgi, lai bērns pats saprot, kas viņam padodas labāk un kas interesē.
"Es esmu absolūti par to, ka mums bērnam ir jāpiedāvā pamēģināt viss. Piemēram, man mājās nav tenisa kortu, bet, iespējams, mans bērns ir ģeniāls tenisists, bet es to nezinu, jo man nav iespējas pamēģināt. Arī zirga man nav, varbūt, ka viņš ir izcils jāšanas sportā? Tāpēc ir lietas, ko var nodrošināt pirmsskolā, arī vides un materiālajā bāzē, un ir lietas, ko var nodrošināt privātskolas un speciāli tam iekārtotas vides. Vienkārši jāiet un jāmeklē," pauda Pakalniņa.
"Dažādu nodarbju izmēģināšana nāk par labu personības attīstībai," atzina Ūdris, taču norādīja, ka vecāku uzdevums ir saprast, kurā mirklī izvēlētā nodarbe bērnam nav piemērota un vai visa jau nav par daudz.
"Viens no skaidrākajiem rādītājiem bieži vien ir paša bērna attieksme pret to. Ja viņš nebūs gatavs un negribēs, tad to arī parādīs, vai nu caur ļoti aktīvu uzvedību vai ļoti pasīvu uzvedību," norādīja Ūdris.
Jāizvērtē piedāvājums iepretim bērna spējām
Bieži vien saprast to, vai bērns ir gatavs interešu izglītības pulciņiem vai nodarbībām, var saprast tikai kaut ko pamēģinot, tāpēc ļoti svarīgs ir piedāvājums, kas būtu atbilstošs bērna prasmēm un vajadzībām.
"Piemēram, ja tā būs keramikas nodarbība, tā, manuprāt, būs vienkārši brīnišķīga nodarbība bērniem – sīkā motorika veicina visus smadzeņu punktus, runu un tā tālāk. Bet varbūt kādam tos mālus nevajag mīcīt, kādam ir jāiet dejot, un ir jāattīsta tieši lielā motorika. Kādam varbūt ar valodu vēl tā ne visai iet, bet kādam varbūt jau interesē kāds matemātikas pulciņš," stāstīja Pakalniņa.
Katram interešu izglītības pulciņam vienmēr būs arī norādīts vēlamais bērna vecums, kam tas paredzēts. Mūzikas instrumentu apguvē, piemēram, tīri fiziski bērnam ir jāizaug, lai viņš spētu aizsniegt pedāļus vai noturēt rokās instrumentu.
Specializācija sportā – no pirmās klases
Arī sportā ir limiti, ko bērni var vai nevar paveikt, atzina Bērnu un jaunatnes sporta skolas "Rīga" Vidzemes nodaļas Juglas komandu vadītāja, trenere Daiga Jansone.
"Sportā interešu izglītības pulciņi principā sākas tikai no pirmās klases – profesionālie pulciņi un arī interešu izglītības pulciņi. Bet šobrīd sportam ir tik liels piedāvājums no individuālajiem klubiem. Mani ļoti priecē tas, ka jau no trīs gadu vecuma visās Rīgas vietās ir piedāvājums," norādīja Jansone.
Jansone atklāja, ka viņas mazdēls šādu klubu sācis apmeklēt jau no trīs gadu vecuma, un tad viņam katru nedēļu pakāpeniski tika piedāvāts cits sporta veids. Tā bija lēna iepazīšanās ar teju visu sporta piedāvājumu – vienu nedēļu ar basketbolu, tad futbolu, volejbolu, vieglatlētiku, dažādām stafetēm un uzdevumiem.
"Bet katram vecākam, pirmkārt, jau pašam jāuzņemas atbildība, vai to bērniņu vest uz turieni," uzsvēra Jansone
Sports un kustība ikvienam ir svarīga kopš dzimšanas, taču konkrēta specializācija kādā vienā sporta veidā, viņasprāt, nav svarīga līdz pat skolas vecumam, pēc tam gan laiks mācīt atbildību un pastāvību, iespējams, izvēloties kaut ko vienu.
Izvēli izdara vecāki
Rīgas Tehniskās jaunrades nama "Annas 2" direktores vietniece Līga Ogste pastāstīja, ka viņu vecuma kategorija jaunrades namā ir no 5 līdz 25 gadiem.
"Ar pavisam maziem bērniem mēs nestrādājam, jo mūsu vide tam nav īsti piemērota. Arī ne katram piecgadniekam būs piemēroti tie pulciņi, ko mēs piedāvājam. Mums sākotnēji ir salīdzinoši mazs piedāvājums maziem bērniem, jo mēs specializējamies uz tehnisko jaunradi, un tur ir specifiskas prasmes, kurām jau ir jābūt, un faktiski tikai skolas vecumā tādas ir," skaidroja Ogste.
Viņa atzina, ka pilnīgi noteikti izvēli par labu mākslas pulciņiem pirmsskolas vecumā veic vecāki, un šajā jautājumā ir svarīga pašu vecāku interese. Bērnu interese ir būtisks faktors, lai iesākto reāli izdotos turpināt.
"Patiesībā vecāks izdara to izvēli. Protams, viņš bērnu ir vērojis un sapratis, vai viņam interesē māksla vai mūzika, vai sports, vai plastiskā māksla, vai kaut kas no tehniskās jaunrades, bet būtībā vecāks izdara to izvēli," vērtēja Ogste.
