Dzīvespriecīgo Aleksandru un viņa vecākus sastopam valsts sociālās aprūpes centra “Teika” atvērtajā pasākumā. Šādus pasākumus valsts aprūpes centri rīko samērā bieži un to mērķis – aicināt sabiedrību un potenciālās uzņemošās ģimenes iepazīties ar bērniem. Aleksandrs šādā iestādē dzīvoja kopš dzimšanas. Puisēns pārvietojas riteņkrēslā.
Plašākas sabiedrības uzmanību mazais Aleksandrs izpelnījās ar viņa zīmējumiem, kas nosaukti par “Aleksandra pasakām”. Tieši Karīna Pētersone, kas pati uzaugusi bērnunamā, zēnu atbalstīja un ticēja, ka viņam jāuzaug īstā ģimenē. Un šis mērķis tika sasniegts - jau gadu Aleksandrs ir adoptēts.
"Man personīgi tas nostiprināja pārliecību, kamēr katrs cilvēks nav personīgi apjautājies par konkrētu bērnu visiem Latvijas iedzīvotājiem, tikmēr ir ticība un cerība, ka šim bērnam var atrast ģimeni. Tas attiecas uz visiem bērniem, kuri atrodas bērnunamos," saka “Aleksandra pasakas” tērpu autore Karīna Pētersone.
Vesels gads - tik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai Aleksandra jaunie vecāki piekristu sarunai ar Latvijas Televīziju. Ingas un Valda ģimenē aug divi bioloģiskie bērni, bet uzņemt kādu “sistēmas bērnu” pamudinājuši sižeti sabiedriskajos medijos. Mēs pat vairs neizjūtam to laiku, kad viņa nebija. Ir tā sajūta, ka tā tas ir bijis vienmēr - tā par ģimenes papildinājumu saka Inga un Valdis Skujas.
"Mans lielākais gandarījums ir tas, ka mēs esam kļuvuši par durvīm uz citu pasauli. Viņa liktenis ir ļoti būtiski izmainīts. Tās iespējas un potenciāls, kas ir viņā, šobrīd tiek ļoti attīstīts," saka Aleksandra mamma Inga Skuja.
Bērnus ar īpašām vajadzībām adoptēt izvēlas retāk nekā veselus bērnus. Skuju ģimene atzīst, ka par to sākumā esot raizējušies vairāk, nekā realitātē izrādījies nepieciešams.
"No kustību traucējumiem nevajag baidīties. Vajag mēģināt saprast, ko tas nozīmē," norāda Aleksandra tētis Valdis Skuja.
"Es domāju, ka mēs visa sabiedrība esam kopumā atbildīgi par to, lai šiem bērniem būtu mājas," uzsver Inga.
Mazais Aleksandrs valsts aprūpē nodzīvoja savas dzīves pirmos sešus gadus un tagad bērnunamā viņš atgriežas vien, lai apciemotu savus draugus. Tai pašā laikā jāatgādina, ka valsts aprūpē aizvien ir vairāk nekā 100 bērni ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem arī ir jāatrod mājas.
"Mēs ticam, ka mēs atradīsim katram bērnam ģimeni. Pēdējos divos gados no Kapseļu ielas ir nonākuši vairāk nekā desmit bērni ģimenēs. Tie ir bērni ar invaliditāti, un mēs arī ticam, ka mēs spēsim atrast [visiem], kopā ar sabiedrību," - tā valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” direktore Ilze Dzene.