Mazā Oskara mājās ciemiņus sagaida draudzīgs suns un divi bruņurupuči, kuri vai nu pastaigājas pa grīdu, vai plunčājas akvārijā. Turpat tālāk būrī dzīvo kāmītis. Oskara rotaļlietas atrodas 2.stāvā, kur valda viņam vien zināma kārtība, ko nedrīkst izjaukt ne vecāki, ne divas vecākās māsas.
"Mēs mostamies… Reizēm laicīgi, reizēm mammu modina augšā. Tad taisāmies uz dārziņu. Bez brokastīm, jo to mēs nepaspējam parasti, saģērbjamies. Braucam parasti uz bērnudārzu, un tad no bērnudārza uz veikalu vai ar tēti uz Makdonaldu aizbrauc. Un tad pēc tam braucam mājās, un tad jau ir tā, kamēr mamma neko nedara, tikmēr Oskars augšā spēlējās, un tad, kad mamma sāk gatavot vakariņas, tad Oskars nāk un met akvārijā visādas lietas, lai mamma neko nedara, lai pieķeras viņam," stāsta Svetlana.
Oskaram tūlīt būs četri gadi. Viņš pats, skatoties video telefonā, iemācījies atpazīt alfabētu un skaitļus. Puisītis labprāt atdarina visu dzirdēto un redzēto, tādēļ ir ļoti būtiski, lai viņš mācītos kopā normāliem bērniem un atdarinātu viņu uzvedību.
"Runājam mēs maz. Mēs tikai kopējam multfilmas, video. Viņš atkārto. Reizēm, ļoti, ļoti reti, viņš atkārto, ja viņam ko pasaka, nu, piemēram, Oskar, pasaki tur tādu vai tādu vārdiņu.
Bet saziņai viņš valodu nelieto, acīmredzot, viņš uzskata, ka viņam nevajag," skaidro Oskara mamma.
Autisms ir daudz izplatītāks, nekā pieņemts domāt, vienam no simta ir autiska spektra traucējumi. Apvienotajā Karalistē tādu ir ap 700 000, tādēļ eksistē vesela sistēma, lai palīdzētu jau kopš bērnības labāk iekļauties sabiedrībā. Ar autiskiem bērniem ir ārkārtīgi daudz jāstrādā.
"Pie logopēda, tad Monserati terapija, ABA terapija, tad runas terapijas, tad mums vēl ir priekšā tā dusmu terapija saucamā. Tad mums ir vecāku apmācība, par velti, kā rīkoties situācijās, kad bērnam ir dusmu lēkmes. Un vēl, starp citu, ir terapijas tiem bērniem, kuriem ir problēmas ar ēšanu, ir miega terapija tiem bērniem, kuriem ir problēmas ar gulēšanu naktī," stāsta Svetlana.
Daudziem pasaulslaveniem ģēnijiem ir bijuši autiska spektra traucējumi, taču nereti autiskus bērnus noraksta kā nederīgus.
"Sevišķi tie, kuru vecākiem nav iespējas ieguldīt, Latvijā, viņi pavada savu laiku palīgskolās, un no tādiem bērniem arī nekas normāls neizaugs dzīvē. Viņi visu dzīvi būs kopjami.
Bet, ja viņiem būtu dota iespēja iet parastā bērnudārzā, parastā skolā, būtu pieejami speciālisti, bezmaksas, valsts apmaksāti, tad es pieņemu, ka pienāks tāds brīdis, kad tādi bērni varētu eksistēt arī paši, bez vecākiem,"
uzsver Svetlana.
Kādudien viņa vēlētos arī Latvijā attīstīt palīdzību autiskiem bērniem.
