Elīna un Sandris Bataragi audzina trīs bērnus – bioloģiskajai meitai ir seši gadi. Viktoram, kurš paņemts aizbildnībā, ir četri gadi, bet audžumeitai – meitenei ar īpašām vajadzībām – desmit. Rūpes par bērniem ir Bataragu ģimenes misija, un viņi to pilda ar lielu mīlestību un atbildību.
“Man kaut kā vienmēr ir tā vilkme bijusi, es vienmēr esmu zinājusi, ka manā ģimenē būs uzņemtie bērni. Varbūt tāpēc, ka man abas vecmammas ir bijušas bārenes, varbūt tāpēc, ka bērnībā kaut kādus raidījumus esmu redzējusi un esmu sēdējusi pie televizora un raudājusi, kad redzēju par bērnunamiem,” stāsta Elīna.
Elīnai un Sandrim ir pārliecība, ka bērniem ir jāaug ģimenēs, nevis institūcijās. Pārāk rūgta ir ģimenes pieredze - dzīve bērnunamā bērnus ļoti ietekmē. Tā ir emocionāla trauma, kas rada arī citas problēmas.
“Pabija bērnunamā nepilnus piecus mēnešus. Tad nonāca pie mums. Var likties ļoti maz, bet, redzot, cik tas ir smagi atspoguļojies viņa uzvedībā un šaubās par sevi, visādas iekšējas grūtības, zemais pašvērtējums. Tur ir buķete salasīta pa tiem dažiem mēnešiem. Un audžumeita bērnunamā bija četrus gadus, tur ir pavisam daudz salasīts viss kaut kas, dzīves mācības, sapratne, vērtības,” stāsta Elīna.
Pieņemot lēmumu par bērna uzņemšanu ģimenē, vecākiem jābūt gataviem ieguldīt sevi visu, lai bērns justos pieņemts, mīlēts un novērtēts. Viņam nepieciešams adaptācijas laiks, un vecākiem ir jārēķinās ar bērna iepriekšējo pieredzi.
“Vai viņi ir pieredzējuši atstātību novārtā vai vardarbību, vai kaut kādus pāridarījumus, vai salīdzināšanas to nevar zināt. Tas diemžēl viņiem pūrā nāk līdzi. Un viņi neapzināti, instinktīvi to meklēs šai jaunajā ģimenē. Tātad – vai jūs mani atstāsiet, vai jūs man darīsiet pāri, vai būsiet tādi paši kā iepriekšējie, vai jums var uzticēties vai nevar,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons.
Bataragu ģimenei bērnu uzņemšanas procesā ļoti lielu atbalstu sniedza valsts nodrošinātās apmācības, un viņi pauž pārliecību, ka ir jāstiprina ārpusģimenes atbalsta centri, kas strādā ar audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.
“Ir plānots stiprināt atbalsta centru lomu audžuģimeņu piemeklēšanā, lai bērnam atrastu atbilstošāko audžuģimeni un lai bērns nestaigātu no vienas audžuģimenes uz otru,” saka Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece Zita Mustermane.
Lai nokļūtu vēl soli tuvāk mērķim – no bērnunamiem brīva Latvija, Labklājības ministrija iecerējusi vēl vairākas aktivitātes, tostarp arī specializēto audžuģimeņu izveidi bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām, kā arī psihoemocionālā atbalsta sniegšanu vecākiem, lai bērni nenonāktu ārpusģimenes aprūpē.
