Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs par fundamentālāko problēmu Latvijas Televīzijai nosauca ministriju neuzticēšanos ne sporta organizācijām, ne sporta sabiedrībai kopumā. Līdz ar to ministrijas neesot gatavas kompromisam un situācijas vērtēšanai kopumā. "Tā ir vilšanās," paskaidroja Platonovs
LPF prezidents saskata bezdarbību situācijas izvērtēšanā. Nacionālo izlašu kandidātiem visu laiku ir bijis atļauts sportot iekštelpās, taču nav notikusi saslimstības rezultātu kontrole un analīze, kas varētu kalpot kā visspēcīgākais arguments lēmumos par ierobežojumiem sportā.
Vairāki mēneši, kas pavadīti, sportojot nepienācīgos apstākļos, atstājuši bērnos ne tikai emocionālas, bet arī fiziskas sekas.
Platonovs pārliecinājies, ka ir bērni un jaunieši, kuri trijos mēnešos pieņēmušies svarā par 10–15%. "Vēl pēc 2–3 mēnešiem dažiem situācija būs pavisam traģiska," piebilda LPF prezidents.
Bērnu aptaukošanos jau pēc pavasara dīkstāves novēroja arī volejbola trenere Inguna Minusa. Treniņi sportam neatbilstošos apstākļos atstājuši ietekmi arī uz audzēkņu veselību.
"Risks iegūt traumu ir. Ja salīdzina, kas ir ar mūsu bērniem, ik pa brīdim kāds savaino cirksni, jo izslīd kāja, kādam [savainojas] ceļgals, jo ir cietāka virsma vai arī slidenāka, nenotur līdzsvaru. Tādas lietas notiek," teica Minusa.
Minusas volejbola skolā treniņus ārā apmeklē vairs tikai 20 no 120 audzēkņiem.
Minusa bija viena no aktīvistēm, kas izskatīšanai Saeimā iesniedza sporta pedagogu izstrādāto veselības drošības protokolu. Parlaments uz to reaģēja formāli, uzdodot valdībai nodrošināt bērnu sporta nodarbību nepārtrauktību, lai arī tās ne brīdi nav bijušas pārtrauktas. Minusas un pārējo aktīvistu galvenā vēlme ir, lai ierobežojumi atgrieztos vismaz rudens līmenī, kad bija atļautas individuālas nodarbības iekštelpās.
"Mēs mācējām piesaistīt vairākus trenerus vienlaicīgi, līdz ar to varējām uzņemt vairāk bērnu. Viņi visu laiku rotēja. Ievērojot šos noteikumus, kas bija rudens pusē, individuālie treniņi ar noteiktiem kvadrātmetriem uz katru bērnu – mēs varējām realizēt treniņus," pastāstīja Minusa. "Kāda daļiņa [bērnu] ārā, kāda daļiņa iekšā, un mainās. Būtībā visiem bija labi. Tas ir tas, ko vajadzētu arī tagad. Ievērojot šos drošības noteikumus, gribētos, lai atļauj tos pašus individuālos treniņus. Zāles jau ir – platības to atļauj."
Lai gan pēdējās 14 dienās Latvijā saslimšanas gadījumus konstatēja pat mazāk nekā ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā, tur ir ievērojami maigāki sportošanas ierobežojumi.
Ārā vienlaicīgi drīkst trenēties līdz pat 50 sportistiem un un tikpat liels dalībnieku skaits drīkst arī piedalīties sacensībās.
Igaunijas Kultūras ministrijas Sporta departamenta vadītājs Tarvi Pirns Latvijas Televīzijai paskaidroja, ka iekštelpās sporta veidi ir sadalīti cieša kontakta un mazāka kontakta sporta veidos.
"Cieša kontakta sporta veidos iekštelpās drīkst notikt tikai individuālie treniņi, savukārt mazāka kontakta sporta veidos iekštelpās vienā grupā drīkst trenēties līdz 10 personām," ar Igaunijā ieviesto kārtību iepazīstināja Pirns.
Tiesa gan, striktāki ierobežojumi turpmākajās nedēļās varētu tikt piemēroti arī Igaunijā.
Ievērojami ceļoties saslimstības rādītājiem skolās, igauņi tuvākajā laikā plāno pāriet uz individuālajiem treniņiem iekštelpās. Šādu formātu treneri Latvijā lūdz atjaunot jau vairākus mēnešus.
