Bērnam būt mierīgam ir neveselīgi. Saruna ar ārsti par mazkustīgumu

ĪSUMĀ:

• Lai cik vecākam būtu ērti, ka pirmsskolas vecuma bērns mierīgi sēž vienā vietā, bērnam būt mierīgam ir neveselīgi un nedabiski.
• Fiziskām aktivitātēm jābūt regulārām un visu laiku – klātienes skolā ar divām sporta stundām nedēļām ir krietni par maz.
• Ja bērniem ir pietiekama fiziskā slodze un viedierīces lieto ar taisnu muguru, nevis sakumpis, tad viss ir kārtībā.
• Ja pusaudzis pārmērīgi lieto viedierīces, vecāku uzdevums ir tajās pavadīto laiku pakāpeniski mazināt. Vēlams izkustēties kopā visai ģimenei.

Pastaigas, aktīvas rotaļas, sports un dejas – izkustēšanās vismaz stundu dienā – ir nepieciešamas ikvienam neatkarīgi no vecuma. Vasara ir pateicīgs laiks gan rotaļām un spēlēm svaigā gaisā kopā ar draugiem, gan arī citām aktivitātēm, taču arvien biežāk vecāki atzīst, ka ekrāns kļuvis vilinošāks par satikšanos ar draugiem, pabraukāšanos ar velosipēdiem vai bumbas dauzīšanu kopā ar kaimiņiem. Tas vēl vairāk liecina par to, ka bērni ir jāmudina kustēties, jo mazkustīgums noved pie liekā svara, liekais svars pie citām veselības kaitēm, kas, kā atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja Gunta Kristapsone, agrāk bija raksturīgas vecākiem cilvēkiem.

“Šobrīd atsevišķa diagnoze ir saziņas kakla sindroms, kam raksturīgi, ka var būt sasprindzinājums apkakles daļā, kakla mugurējā daļā, sasprindzinājuma galvassāpes, pakausī, deniņu daļā, pierē, tirpst rokas. Pētījumos novērots, ka tas sākas jau no pusaudža vecuma, ilgstoši lietojot viedierīci, līdz jau vecākiem cilvēkiem. Tātad visi šie simptomi, kas kādreiz bija vecākiem cilvēkiem, šobrīd var parādīties arī jauniešiem – agrīna ostroartroze, kādas kakla starpskriemeļu diska trūces, kas jau ir nopietna komplikācija,” uzsver Kristapsone.

Lai vaigi būtu sārti!

Lai cik ļoti vecākiem ērta būtu situācija, ka pirmsskolas vecuma bērns sēž mierīgi vienā vietā un nekur neiet – vecākiem vieglāk viņu uzraudzīt, jo sevišķi, ja pašam jāveic tie vai citi darba un mājas pienākumi –, patiesībā bērnam būt mierīgam ir neveselīgi un nedabiski.

“Līdz skolas vecumam bērns nedrīkst atrasties mierā ilgāk par 60 minūtēm. Kad 60 minūtes pagājušas, jāļauj viņam atkal izskrieties, izdauzīties. Nevajag spiest viņu sēdēt ilgi vienā pozā. Turklāt bērnam tas neprasās,” uzsver rehabilitācijas ārste, kura savā darba ikdienā satiek bērnus gan ar stājas problēmām, gan arī jaunos pacientus, kuru veselību ietekmējis mazkustīgs dzīvesveids.

Mazajiem pirmklasniekiem vairs nav jābūt tik ļoti kustīgiem, tāpēc, sākot no skolas vecuma, rekomendācijas ir kustībām veltīt vismaz stundu katru dienu.

Kādai jābūt slodzei? “Fiziskai aktivitātei ir jābūt tādai, ka, piemēram, skrienot un ātri ejot, var sarunāties, bet uz robežas, kad gandrīz nevar sarunāties. Lūk, šī ir tā robeža – slapja mugura, sārti vaigi un laimīgs,” tā nepieciešamo kustību slodzi raksturo ārste.

“Fiziskās aktivitātes arī palielina laimes hormonus – endorfīnus –, kas dod labsajūtu.” Kristapsone uzsver, ka vislabāk sākumskolas vecumā sportot, dauzīties, izkustēties vecākiem kopā ar bērnu un pēc tam kopā izjust prieka un gandarījuma sajūtu.

Liekais svars – sekas mazkustīgumam

Fiziskām aktivitātēm jābūt regulārām un visu laiku – klātienes skolā ar divām sporta stundām nedēļām ir krietni par maz. Uzsākot skolas gaitas, ir liela slodze smadzenēm, ko papildina arī jaunie interešu pulciņi, nodarbības mūzikas, mākslas skolās. Bet kā tad ir fiziskajām aktivitātēm?

“Par to jau jāsāk domāt laicīgi – tas nav viena mēneša vai pusgada jautājums. Mazkustīgums jau beigu beigās tik un tā pārvēršas liekā svarā. Liekajam svaram ir virkne sarežģījumu, sākot ar augstu asinsspiedienu, kardiovaskulāro risku, risku insultam, infarktam, diabētam, nieru problēmām. Tik daudz problēmu rodas tikai no liekā svara. Ja šīs problēmas kādreiz novēroja 40–50 gadu vecumā un vecākiem, tad tagad tas ir 20–30 gados,” uzsver ārste.  

Speciāliste arī atgādina, ka lieko svaru nav tik viegli mazināt. It īpaši pusaudzim, kad vienkārši ar fizisko aktivitāšu ieteikumiem var nepietikt: “Šo bērnu ir gana daudz, un nereti jāiesaista arī psihologi, lai motivētu pusaudzi, jo tas viņam nav viegli. Tāpēc, ka viņi ir mazkustīgi, viņiem jau ir grūti sešas minūtes braši nostaigāt.”

Liekā svara problēmas vieglāk risināt, kamēr bērni ir mazāki, jo tad speciālistiem jāstrādā ar vecākiem, kuri galvenokārt ir tie, kas gatavo bērniem ēst. Taču viss sākas ar nepietiekamu daudzumu fizisko aktivitāšu, kuras aizvieto ar kaut ko citu – grāmatās vai viedierīcēs pavadītu laiku, kas šajā gadījumā ir vienlīdz riskanti: “Jāsāk ar to, ka vecākiem ir jāpavada laiks ar bērniem. Nevis pašiem jāsēž savā viedierīcē, ko mēs ikdienā redzam. Sēž bērns un sēž mamma – abi divi skatās telefonā. Kāpēc jūs nevarat sarunāties? Par to, kas tevi tur pie ārsta sagaida? Ko tu šodien darīsi?”

Līka mugura – kā to novērst?

Kādas sekas veselībai rada nepareiza viedierīču lietošana? BKUS rehabilitācijas ārste atzīst, ka ar katru bērnu, kuru vecāki atveduši ar sūdzībām par noapaļotiem pleciem un līku muguriņu, aprunājoties un noskaidrojot, kā viņš spēlējas un ko viņam patīk darīt, arvien biežāk atklāj, ka “vainīgs” tomēr ir dators. Ja bērniem ir pietiekama fiziskā slodze un viedierīces lieto pareizi – tas nozīmē sēž ar taisnu muguru, nevis sakumpušā pozā –, tad viss ir kārtībā.

“Rekomendācijas ir ne vairāk kā divas stundas dienā. Ja vecāki var nodrošināt to un arī fiziskās aktivitātes, tad jau būtu nekas, bet tā jau gluži nav,” situāciju raksturo daktere Kristapsone. “Vienkāršāk ir iedot bērnam telefonu, nekā ar viņu kopā pavadīt laiku.”

Parasti mazu bērnu vecāki par citām sūdzībām nestāsta, taču mazliet jau lielākiem – sākumskolniekiem reizēm sāp galva: “Par sāpēm kakla daļā aizmugurē, plecu daļā, apkakles daļā, varbūt arī roku tirpšanu, sāpēm augšdelmos sūdzas pusaudži. Taču viņus savās pieņemšanās tik bieži neredzu, jo šajā vecumā vecāki vairs nevar lielo bērnu paņemt aiz rokas un atvest. Pusaudzim arī ir pašam jāgrib nākt, tur ar mammas vēlmi un pārmetumiem, ka tu par maz kusties un par daudz skaties telefonā, nebūs pietiekami. Tā nebūs pusaudža motivācija.”

Viedierīču un ekrānu lietošana ir mūsdienu realitāte, tāpēc speciālisti iesaka lietot ekrānrīkus pareizi. Kā tas ir? Svarīgi ir, kā viedierīci tur:

• Ja sēž pie galda, tad pareizi jāsēž ar ceļiem 90 grādu leņķī;
• 90 grādi arī elkonim, kas atrodas uz galda;
• Lai nenoslogotu sprandu, uz ekrāna “nolaižas” tikai ar acīm, ierīcei jābūt acu augstumā.

“Svarīgi, kādā pozā atrodas galva. Neitrālā pozīcijā galvas svars kakla struktūrām un apkaklei nekādu diskomfortu nerada, bet tiklīdz galva sāk vairāk liekties uz priekšu, tā visām struktūrām ir jāsaspringst, lai galvu noturētu. Tur arī rodas sasprindzinājums apkakles daļā, plecu daļā. Un tas rada nepatīkamās sajūtas,” skaidro rehabilitācijas ārste, kura uzskata, ka iemesls, kāpēc vecāki ne paši, ne arī saviem bērniem nenodrošina piemērotus apstākļus pie datora vai citām ierīcēm, ir nezināšana. “Kad aizraujamies, nejūtam, kā sēžam, kur saspringst mūsu muskuļi. Tikai pēc tam sajūtam: ai, esmu galīgi stīvs nosēdējies. Jau minēju, ka pie ekrāna rekomendē pavadīt ne vairāk kā divas stundas no vietas, taču pētījumi rāda, ka bērni pavada no piecām līdz septiņām stundām pie ierīces.”

Kā atrast laiku kustībām?

Pavaicā savam pusaudzim – vai viņš ir bijis ārā un ko viņš tur darīja? Ja viņš ir gatavs darīt kaut ko kopā ar vecākiem – lieliski –, ieplānojiet vakarā kaut ko darīt bez viedierīcēm vai ekrāniem. Tās var būt pavisam vienkāršas lietas. “Tas patiešām nav nekas sarežģīts un aizņems tikai 60 minūtes: izskrieties, uzspēlēt ķerenes vai tautas bumbu, zaķus un medniekus vai futbolu. Tas patiešām būtu pilnīgi vienalga,” iedrošina Kristapsone.

“Tas arī neprasa nekādus finansiālus ieguldījumus. Ja uz pulciņu ir jāved un varbūt jāmaksā kaut kas, tad iziet ārā izkustēties nemaksā neko. Jāatrod tas, kas bērnam patīk. Jo, ja viņam tas patīk, viņš aizrausies, tur būs viņam līdzīgi domājošie, varbūt būs lielisks treneris vai skolotāja. Iedvesmojies un labā garastāvoklī viņš varbūt pat turpinās iesākto aktivitāti darīt arī mājās. Vecāku uzdevums būtu pamazām sākt ekrānā aizvadīto laiku mazināt. Ja ekrāni jau aizņem pārāk lielu dienas daļu, vajadzētu pamazām ielikt šo ķīlīti un piedāvāt alternatīvus laika pavadīšanas veidus. Mazā vecumā noteikti,” uzsver ārste.

Vairāk par ekrānierīču ietekmi uz bērniem un jauniešiem lasiet LSM.lv garstāstā "Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai"!