Bērniem un jauniešiem, kuri šobrīd no Čortkivas pilsētas ieradušies Talsu novadā, ir "pieaugušo skatiens". Viena no nometnes dalībniecēm atzinusi, ka īstu bērnību nemaz nav piedzīvojusi, jo no sākuma pandēmija, tagad – karš. Patlaban ik dienu viņa tētim sūta priecīgas ziņas no Latvijas.

Nometnes dalībniece Žeņa pastāstīja: "Vakar viņam [tētim] rakstīju, ka bijām pie jūras, un bija kolosāli, jo nebiju domājusi, ka šogad kara dēļ izdosies pie jūras nokļūt."

Tikmēr nometnes dalībnieks Fēlikss, vien dažas dienas Latvijā esot, patstāvīgi apgūst latviešu valodu, telefonā pierakstot vārdus un frāzes. "Es turpināšu mācīties. Būs grūti, bet tikšu galā. Mācīšos arī angļu valodu," viņš piebilda.

Karu piedzīvojuši visi nometnes dalībnieki – viņu vecāki karo aktīvajā zonā, daļa uz Čortkivu atbēguši no okupētajām vai izpostītajām teritorijām, un četras raķetes, kas jūnijā tika raidītas uz Čortkivu, fiziski ievainoja arī kādu no nometnes dalībniekiem. Tāpēc klusums Latvijā bērniem sākumā neierasts. Savukārt aktivitātes bērniem nometnē ir ne tikai izklaidējošas, bet arī nomierinošas, ņemot vērā viņu piedzīvoto.

Nometnes dalībniece Marija sacīja: "Pēc visa pārdzīvotā, pastāvīgajām bailēm bija sajūta, ka tūlīt sāksies sirēnas, būs jāmeklē patvērums. Bet tagad saprotu, ka nekas slikts nenotiks. Ir mierīgāka sajūta."

Parasti nometnēs mobilie telefoni nav atļauti, bet šoreiz tā bērniem ir iespēja ik brīdi būt mierā par saviem tuviniekiem.

"Tur [Ukrainā] ir vecāki, tētis un mamma, vecmāmiņa palika. Viņi ir vieni, un es par viņiem uztraucos. Bieži ir gaisa trauksmes, tāpēc ir uztraukums," stāstīja nometnes dalībniece Taņa Manovska.

Savukārt Žeņa pauda: "Ir nedaudz nekomfortabli, jo es zinu, ka šobrīd Ukrainā cilvēki cieš, bet es šeit atpūšos."

Taču, ja Ukrainā bērni noslēdzas, tad šobrīd vides maiņa sākusi viņus atvērt, un pieaugušie no malas novērojuši, ka jaunieši vienaudžiem sāk stāstīt piedzīvoto un karā pārdzīvoto.

Nometnes vadītāja Luīze Vecmane norādīja: "Man pašai vissmagākais ir saprast to, ka viņiem būs jāatgriežas. No kaut kā tik brīva un mierīga, no kaut kā tik pozitīva viņiem būs jāatgriežas [Ukrainā], un viņi atkal nonāks realitātē."

Čortkivai ir sadraudzības pilsētas arī citās Eiropas valstīs, un arī tās, tāpat kā Latvija, šobrīd uzņēmušas ukraiņu bērnus vasaras nometnēs.