Ja mēs gribam saglabāt tādu vērtību kā latviešu virtuves mākslas klasiku, veidojot nākamajām paaudzēm savu bērnības garšu, pašiem vien pie tā ir jāpiestrādā.
Preiļu 1. pamatskolas pavāres un pedagogi novērojuši – ja saldajā ēdienā tiek galdā likti saldie sieriņi vai jogurts, vai smalkmaizītes, vai augļi – tie parasti pazūd zibens ātrumā. Citādāk ir ar īpaši gatavotajiem klasiskajiem desertiem, kas mūsu un mūsu vecāku, un vecvecāku bērnībā ikdienas maltītē bija kā svētki.
Putukrējums ar ķīseli no žāvētiem augļiem. Biezpiena krēms ar ķīseli. Tas viss tā skaisti paliek uz galda. Reizēm paliek uz galda jogurts ar augļiem. Bērni izvēlas kādus citus saldumus, ar ko savu dzīvi saldināt, bet ne šos klasiskos desertus, bērnu ēšanas paradumus raksturo Preiļu 1. pamatskolas direktore Nora Šņepste.
“Bērni paši saka: mēs mājās tādu neēdam. Vai – man negaršo. Tas ir vienkāršākais. Īpaši mazajās klasēs, ja viens pasaka: man negaršo, tad veseli 10 apkārt pasaka to pašu.”
Ēdienu izvēles maiņa notikusi pēdējo septiņu astoņu gadu laikā. Turklāt nav tā, ka bērni nezinātu – kas ir debesmanna, buberts vai peldošās salas.
“Tad, kad viņi mājturības stundās gatavo, tad viņi ēd un izbauda, un garšo šie deserti. Pirmkārt, tas ir paša gatavots, mājturības stundā tiek paredzēts arī galda klājums. Mācās par galda kultūru,” pauž direktore.
Tomēr ar skolā stāstīto acīmredzot ir par maz. Ja mamma svētdienās neuzkuls debesmannu, bet nopirks vienkārši smalkmaizītes, tad bērns arī skolā paķers bulciņu – un aidā… Lai arī uzrunātie jaunie vecāki atzīst, ka pašiem garšo mūsu virtuves saldo ēdienu klasika, kā tradīciju savā ģimenē to ieviesis vien retais.
“Man liekas, bērnībā vairāk mēs ēdam jebkurā gadījumā. Tagad man liekas – ķīseli vēl pāris reizes es esmu izvārījusi šī gada laikā. Bet diži mēs neaizraujamies ar tādiem. Debesmanna vai buberts? Nē. Mamma man vārīja debesmannu kādreiz mājās, tad mēs pie viņas braucām ēst,” ar pieredzi dalās Ieva.
Arī Jekaterinas ģimenē negatavo desertus: ''Nē, mēs pērkam jau gatavos ēdienus. Paši – nezinu. Kūciņas kaut kādas varam pagatavot.”
“Pīrāgus, biezpiena pankūkas. Krēmu vai ķīseli kādu? Nē. Nē. Nu, biezpienu kādreiz uzkuļam mazajai, ne mums,“ tāda ir Anastasijas ģimenes pieredze.
Kristīne cep kanēļmaizītes, bet saldos ēdienus negatavo. “Nē, tas diemžēl nav mans lauciņš. Nav pierasts. Ģimenē nebija tāds izplatīts saldais ēdiens. Attiecīgi es šo tradīciju neturpinu arī tālāk.”
Latvijas Televīzijas raidījuma “Īstās latvju saimnieces” uzvarētāja Brigita Puriņa uzskata – savā ziņā gan bērni, gan vecāki ir pielāgojušies laikmeta diktētajiem noteikumiem – viss ir nopērkams tāpat. Līdz ar to mūsdienu bērniem bērnības garša būs cita.
“Ir citas garšas, ir milzīgi liels visādu citādu našķu piedāvājums, teiksim, mūsu laikā, ja gribējās panašķēties, tad vajadzēja izdomāt, ko pašam pagatavot. Tagad var ieiet veikalā, un pilni plaukti ar visādiem našķiem.”
Tomēr saimniece iedrošina jaunos vecākus – gandrīz jebkurš klasiskais saldais ēdiens ir pagatavojams salīdzinoši ļoti ātri. Brigitas aizraušanās ir pētīt ēdiena vēsturi – kā tas pat no Senās Romas laikiem nonācis līdz mūsdienām un kā transformējies gadsimtu laikā. No saldo ēdienu klāsta vissenākās rakstiskās liecības latviešu valodā ir atrodamas par bubertu, kas, visticamāk, nācis no vācu virtuves.
“Buberts pirmo reizi latviešu valodā ir atrodams 1795. gada grāmatā. “Herdera pirmā pavārgrāmata”. Iesākumā bubertu cepa, sildīja. Tā metode, lai dabūtu olas ar miltiem kopā vai putukrējumus – lika krāsnī un cepa. Bet nosaukums vienalga bija buberts. Buberts bija, kad citronu lika klāt, bubertu taisīja arī no putraimiem un arī no grūbām.
Bubertam lika klāt mandeles, bubertam lika klāt arī korintes, dažādas garšvielas. Mūsdienās mēs to vairs nedarām.”
Lai sarosītos raidījuma ''4. studija'' skatītāju garšas kārpiņas, Brigita gatavo klasisko bubertu – no piena, mannas un olām. Jau gatavs gaida dažādu ogu ķīselis. Kad piens uzsildījies, tiek piebērta manna un savārīta diezgan pabieza putra.
“Varētu teikt, kad es priekš ģimenes taisu, es tā ļoti nemēru. Es uz aci visu taisu. Bet, ja tādam lielākam cilvēku daudzumam, tad tomēr ir jāizrēķina, cik vajag,” recepti komentē saimniece.
Buberta recepte
Nepieciešams:
- 700 g piena,
- 170 g mannas,
- 5 olas,
- cukurs – pēc garšas.
Pagatavošana:
Kad atdalīti olu dzeltenumi no baltumiem un dzeltenumi sakulti ar cukuru, tos pievieno mannas putrai. Pēc tam stingrās putās tiek sakults olbaltums, un arī tas dodas uz saldā ēdiena katlu.
Olbaltumus masā iecilā lēni, lai buberts izdodas čagans.
Kā jau desertam, bubertam pienākas skaista bļoda. Brigita ir pārliecināta – lai panāktu, ka bērnu iekārdina pasniegtais saldais ēdiens, pasniegšanas veidam jābūt mazliet radošam.
