Katra ģimene izlemj, kā būtu ērtāk – gulēt kopā ar bērnu vai bērns guļ atsevišķi – rokas stiepiena attālumā. Tas var mainīties atkarībā no bērna vecuma, skaidroja Laura Eglīte-Jefanova.
Nevienā jautājumā cilvēki nedomā absolūti vienādi, arī gulēšana kopā ar bērnu vai atsevišķi ir ģimenes lēmums. Svarīgi, ka vecāki ir informēti par bērna vajadzībām, jāatrod līdzsvars starp bērna un vecāku vajadzībām. Bērnam būt kontaktā ar vecākiem ir pamatvajadzība, ja to nepiepilda, nav piepildīta arī miega vajadzība. Pirmie trīs mēneši, kopā guļot, var palīdzēt – vecākiem jāpaskatās ar bērna acīm, jo bērns no drošas vides nokļuvis nezināmā, stāstīja Dace Čible.
Sākotnēji vecākiem un bērnam kontakts ir intensīvs, augot lielākam, vecāki liek robežas, bērns guļ atsevišķi vai arī atsevišķā telpā.
Nakts ir nozīmīgs laiks, kad bērniem nepieciešama vecāku piesaiste, bērns meklē drošību un tuvumu. Lielākiem bērniem dienas laiks ir nošķirtībā, jo atrodas dārziņā, bērna vēlēšanās naktī gulēt kopā ar vecākiem ir tuvības meklēšana.
Katru uzvedību izsauc kāda vajadzība. Apmierinot vajadzību, mainās uzvedība,
teica Eglīte-Jefanova.
Kamēr bērni ir mazi, mamma nevar izgulēties kārtīgi. Mammai nepieciešams ģimenes atbalsts.
Eglīte-Jefanova: "Tas, ka bērns naktī mostas, ir dabīgi, bet jāmeklē cēlonis un jārod risinājums. Ja nakts murgi ir regulāri, jādodas pie speciālista. Nakts murgi prasa dienas notikumu analīzi."
Ja vecāku starpā ir nesaskaņas – atļaut vai neatļaut bērnam gulēt kopā ar vecākiem, tad jāņem vērā, ka bērnam līdz gadam ir nepieciešams būt kopā ar mammu – tas ir bērna interesēs, bet, ja bērns ir lielāks, tad būtu jāguļ atsevišķi. Vecākiem jāatceras, ka viņi ir arī partneri, ne tikai vecāki, skaidroja Čible.
Dabīgi ir, ja bērns augot atdalās no vecākiem, vēlas un ir gatavs iet uz savu istabu, tas parasti notiek ap trim četriem gadiem.
Ja bērns nevēlas gulēt viens vēl piecos sešos gados, tad šī situācija ir jārisina, jāmeklē iemesli un risinājumi.
