Ne visas traumas ir saistītas ar pārdrošību un nepieskatītiem bērniem, bet daļa gadījumu ir gan, norādīja Upenieks. Viņš stāstīja, ka, sākoties grila sezonai, arvien vairāk bērnu nonāk slimnīcā ar apdegumiem, jo ne vienmēr grilam blakus atrodas pieaugušais:
"Mazais pieskrien, un viņam, piemēram, interesē, kas tajā grilā notiek, un viņš zina, ka grils ir stāvējis tepat nojumītē un ir auksts. Bērns, neko ļaunu nenojauzdams, pieskrien klāt, pieliek rociņas. Ar dažām sekundēm pietiek, lai bērns apdedzinātu rociņas."
Tāpat lēnām tuvojas Jāņi, kad visā Latvijā degs tūkstošiem ugunskuru.
"Ir bijuši gadījumi, kad, skrienot garām, mazs bērns paslīd un iekrīt ugunskurā. Vai otrā rītā, kad ugunskurs ir izdedzis, iebāž roku pelnos un apdedzinās ar oglēm," atklāja ķirurgs.
Tāpat ļoti bieži rodas traumas no dažādiem braucamrīkiem, kas mūsdienās paliek arvien dažādāki. Bērni krīt no velosipēdiem, elektroskūteriem, skrituļdēļiem un tā tālāk.
"Absolūta prasība, kam būtu jābūt komplektā ar braucamajiem, minimālais aprīkojums ir ķivere. Mēs varam pievērt acis, ka nav visi elkoņu, ceļu sargi un viss pārējais, bet vismaz ķiverei noteikti būtu jābūt," uzsvēra Upenieks.
Otra tipiskā kļūda, norādīja ārsts, ir, kad bērni ar velosipēdu, skrituļslidām, elektroskūteriem mācās braukt pašu spēkiem, nevis vecāku uzraudzībā, un gūst traumas.
Sākoties siltajam laikam, pagalmā tiek uzstādīti arī batuti.
"Neviens bērnu traumatologs Latvijā nav sajūsmā par batutiem," uzsvēra Upenieks,
"jo diemžēl ar tiem ir ļoti daudz bēdīgu stāstu un smagu traumu, kas jāārstē. Nevis batuts kā tāds ir ļaundaris, bet riska moments ir tāds, ka tas netiek izmantots tā, kā tam būtu jābūt."
Viņš atgādināja, ka obligāti jāievēro tas, ka batutam jābūt aizsargtīklam, uz atsperēm jābūt apmalēm, uz batuta jālēkā pa vienam.
Pēc pāris mēnešiem sāksies arī peldsezona. Ārsts atgādināja, ka, bērniem peldoties, pieaugušajam jābūt blakus, un jāskatās nevis pa gabalu, bet blakus, nenovēršot uzmanību, piemēram, skatoties telefonā: "Bērni, kas ir slīkuši, skābekļa bada rezultātā viņiem veidojas neiroloģiskas komplikācijas. Tie ir ļoti nepatīkami stāsti."
"Nedrīkst, kategoriski ir aizliegts lēkt uz galvas vietās, kuras mēs nezinām. Gadu no gada kāds pamanās ielēkt, salauzt mugurkaulu un kļūt par invalīdu. Tas ir tas, ko kategoriski nevar darīt," viņš piebilda.
Runājot par bērnu drošību, BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste Alla Silova vērsa uzmanību uz drošību arī mājās:
"Es gribētu akcentēt dažādas sadzīves ķīmijas lietas, kas tiek novietotas bērnam sasniedzamās vietās, dažādi medikamenti, un ne obligāti mājās, – bieži tas ir pie vecmāmiņām un vectētiņiem."
"Tāpat dažādas rotaļlietas, kas satur maziņās baterijas un magnētus. Tāpat karstās kafijas, karstie šķidrumi, zupas un tā tālāk, kas novietotas bērnam sasniedzamā vai gandrīz sasniedzamā vietā, bet tur ir arī galdauts, ko var paraut uz sevi," viņa piebilda.
