Pērn tika veikts pētījums "Skolēnu morālā audzināšana Latvijas skolās"* , kurā secināta vecāku, pedagogu, studentu un citu sabiedrības pārstāvju attieksme pret bērnu audzināšanu skolā un pušu atbildību. Par šo jautājumu saruna raidījumā "Ģimenes studija".
2016. gadā izstrādāja izglītojamo tikumiskās audzināšanas vadlīnijas. Tikumi ir indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmes. Audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie tikumi ir atbildība, centība, drosme godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.
Projekta “Skola 2030” mācību saturā ietverts, ka bērnam ir jāiemācās pārvaldīt savas emocijas, domas un uzvedība. Izglītība un audzināšana skolā ir nenošķiramas, daudzas vērtības iegūstam neapzināti.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošā pētnieka Manuela Fernandeza veiktajā pētījumā par skolēnu morālo audzināšanu Latvijas skolās vecāki uzsver, ka viņi ir pirmie atbildīgie, tad tikai skola, kura līdzdarbojas bērnu audzināšanā.
Pedagogu pieredze rāda, ka vecāku attieksme audzināšanā ir dažāda. Piemēram, dažreiz vecāki māca bērnam, ka aizstāvoties var pielietot pret citiem fizisku spēku. Arī pārāk lielas gaidas bērnu audzināšanā no pedagogiem ir vecākiem raksturīgas.
Arī pētnieks Fernandezs uzsver ģimenes lomu bērnu audzināšanā:
“Ģimenei ir noteicošā loma audzināšana, visu nevar novelt uz skolotāja atbildību. Jāpalīdz bērnam attīstīt morālos ieradumus, ģimenēm vairāk jāiesaistās.”
Radioklausītājs Guntis uzsver disonansi starp audzināšanu ģimenē un skolā, jo skolās mēdz būt dažādas problēmas, nesaskaņas un pat fiziski konflikti.
Pedagoģe Ieva Bērziņa situāciju skolā raksturo ar piemēru – piemēram, ja stundas laikā ir jārisina divu skolēnu konflikts, pārējie bērni to vēro, viņu (pārējo skolēnu) darbs apstājas; ja vēl skolotājam, lai ievērotu bērnu privātumu, ar abiem konfliktējošajiem būtu jārunā atsevišķi no klases, tad mācību laikā konflikta risināšana ir gandrīz neiespējama. Šādas situācijas risināt būtu jāpalīdz atbalsta personālam.
Manuels Fernandezs uzsver, ka morāla audzināšana nozīmē ar treniņu mācīties būt labiem, godīgiem, iegūt labus ieradumus, darīt labas lietas. Fernandezs aicina jautājumā par morālo audzināšanu skatīties plašāk, jo tas nav tikai jautājums par labu uzvedību, bet par to, lai bērni mācās būt devīgi, līdzjūtīgi, augstsirdīgi, pieņemt citus cilvēkus, ne tikai domāt par labu uzvedību.
*2018. gadā tika veikts ievērojams pētījums par skolēnu morālo ieradumu veidošanos Latvijas skolās, kurā piedalījās vairāk nekā 2250 respondentu (skolēni, skolotāji, vecāki, topošie skolotāji un skolu vadītāji) no visiem Latvijas reģioniem.
