Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par K vitamīna nozīmi jaundzimušajam un kādas ir vecāku, bērnu un sabiedrības tiesības izlemt par vai pret vakcinēšanu.
K vitamīns jaundzimušajiem
K vitamīns nepieciešams asinsrecei. Jaundzimušie piedzimst ar nosacītu K līmeņa deficītu organismā, pieaugušo K vitamīna līmeni jaundzimušie sasniedz tikai 6 mēnešu vecumā. “Kamēr nav pierādīts kas cits, mums jāpieņem, ka jaundzimušie ir riska grupā,” skaidro neonataloģe Dace Sniedze.
Jaundzimušajiem ar zemu K vitamīna līmeni iespējami trīs līmeņu asiņošanas riski. Agrīna asiņošana ir pirmajās 24 stundās pēc piedzimšanas, tas ir tad, ja mamma lieto kādus konkrētus medikamentus. Otrs veids – klasiskā asiņošana – līdz septiņu dienu vecumam. Vēlīnā asiņošana ir smagāka, tā ir apmēram mēneša vecumā vai vēlāk.
Latvijā nav veikti šādi pētījumi, bet aptuvena statistika par pēdējiem 10 gadiem liecina, ka ir pieci gadījumi ar asiņošanas diagnozi jaundzimušajiem.
Latvijā rekomendācijas K vitamīna nepieciešamībai stingri noteiktas ir no 2010. gada, tas iekļauts arī vēlāk Ministru kabineta (MK) noteikumos. Obligāts tas ir tādā ziņā, ka saskaņā ar MK noteikumiem jānodrošina jaundzimušos ar K vitamīnu.
Attiecībā uz K vitamīna nodrošināšanu jaundzimušajiem pasaulē ir dažādas prakses. Amerikā ir stingri noteikts, ka K vitamīnu ievada muskulī. Eiropā lielākoties iesaka vitamīnu pilināt bērnam mutē ar intervālu – jaundzimušā pirmā diena, pirmā nedēļa un mēneša vecums.
Inese Bļodniece, Rīgas Dzemdību nama galvenā neonataloģe, raidījumam skaidro, ka neveic statistiku, bet ir aptuveni 10 gadījumi gadā, kad vecāki atsakās no K vitamīna. Vecāki argumentē savu izvēli tā, ka tas ir kas lieks, nevajadzīgs un mākslīgs. Ārsti runā ar vecākiem, ja patiešām atsakās, tad to vecāki apstiprina ar parakstu.
Neonatologu biedrība daudz dara, lai informāciju izplatītu kolēģiem. 2010. gadā K vitamīna jautājumu iekļāva neonatologu biedrības vadlīnijās. “Tie ārsti, kuri ir saistīti ar jaundzimušajiem, saprot K vitamīna nozīmīgumu, “ skaidro Inese Bļodniece.
Katrs speciālists pēc bērna dzimšanas nodod ieteikumus ģimenes ārstam īpašā jaundzimušā kartītē.
Ārstam ir tiesības izvēlēties vienu vai otru ārstēšanas metodi, medikamentus, bet gala lēmumu pieņem vecāki.
Raidījumam rakstīja vecāki, kuri nezina, vai viņu mazulim tika dots K vitamīns, bet mammai to būtu jāpasaka pediatram, jaundzimušo ārstam, to uzrāda arī bērna kartītē, kurā norāda, kad saņēmis K vitamīna devu, kad jāsaņem nākamā deva, bet vēlāk ārsts noteiks – ir vai nav nepieciešama nākamā deva.
Kādas ir vecāku tiesības izlemt potēt vai nepotēt bērnu
Valsts ir izvēlējusies nodrošināt jaundzimušajiem K vitamīnu, bet vecākiem ir izvēles tiesības – dot K vitamīnu vai nē.
Nepilngadīgiem pacientiem (līdz 14 gadiem), veicot vakcinācijas, vecāku pienākums ir piekrist vai nepiekrist attiecīgām darbībām. Ja bērns pats pēc 14 gadu vecuma atsakās no vakcinācijas, tad ārstniecības personai ir pienākums vērsties ar iesniegumu bāriņtiesā, lai nodrošinātu bērna intereses.
MK vakcinācijas noteikumi saka, ka tad, ja bērns līdz 14 gadiem nav saņēmis vakcinācijas, var pats pieņemt lēmumu par ārstniecību, bet atkal iesaistās bāriņtiesas, ja saņem iesniegumu no ārstniecības personas.
Ārstiem būtu jāvēršas bāriņtiesā gadījumos, kad vecāki vai bērni pēc 14 gadu sasniegšanas atsakās no vakcīnas, bet ārsti to nedara.
Joprojām neviens nevar atbildēt – kas ir bērna labākās intereses. Ir noteikumi bāriņtiesā, kā noteikt bērna labākās intereses, bet mūsu ārstnieciskām personām nav tādu noteikumu.
Ārstam jāņem vērā bērna brieduma pakāpe, kā to var noteikt ārsts praksē? Nav dokumenta, kā to fiksēt.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvele skaidro, ka nevar sagaidīt no vecākiem, ka viņi pašmācības ceļā noskaidros medicīniskus jautājumus, tāpēc valsts, balstoties uz medicīniskiem pētījumiem, pieņēmusi lēmumu par vakcinēšanu.
"MK noteikumos ir vakcināciju saraksts, apzinīgam vecākam tam būtu jāpakļaujas. Ģimenes ārstam tam būtu jāpakļaujas."
“Varētu vakcīnas sadalīt, lai nepakļautu pārējo sabiedrību infekcijas riskam. Iespējams, būtu jāmaina likumdošana. Bet šobrīd nav riska, lai to darītu,” skaidro Grāvele.
Eiropas tiesa saka, ka sabiedrības intereses ir svarīgas, bet potēšana ir vairāk kā ieteikums, ne kā pienākums.
Regulējums nav pilnīgs. “Manabalss.lv “ aicinājumam ierobežot vecāku tiesības par bērna vakcinēšanu nav nozīmes, jo Eiropas Savienības tiesa to neakceptēs.
