Kā uzlabot sadarbību starp bērnu vecākiem un mediķiem, un kā vecākiem nepieļaut kļūdas bērnu ārstēšanas procesā - saruna Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.
Vecāku biežākās kļūdas, rūpējoties par bērnu veselību
Ārsti novērojuši, ka neinformētības dēļ rodas daudz pārpratumu bērnu vakcinēšanas, antibiotiku lietošanas jautājumos, tāpat mums ir liels traumatisma gadījumu skaits bērniem, kas liecina par vecāku nepietiekamu uzraudzību. Latvijā ir ļoti zema vecāku pratība. Vecāki bieži kā informācijas avotu izmanto internetu, bet ir veikti vairāki pētījumi ASV un Eiropā, kuri rezultāti rāda, ka tikai 30 līdz 40% informācijas ir patiesa. Ir jāprot atšķirt ticama informācija, kuras tapšanā iesaistīti profesionāļi.
Vecāku biežākās kļūdas, rūpējoties par bērnu veselību - nepietiekams kontakts ar ģimenes ārstiem, pediatriem un nekritiska informācijas lasīšana.
Svarīga ir vizīte pie ārsta vēl pirms bērna piedzimšanas, kur var iegūt informāciju pirmajiem bērna dzīves mēnešiem.
Bērna aprūpē mūsu sabiedrībā ir novērojamas galējības – pāraprūpe un nevērība. Realitāte ir arī situācija, ka bērnam nav ģimenes ārsta, ja notiek nelaime, vēršas pie ārsta uzņemšanā.
Neatliekamās palīdzības nodaļa ir jāatstāj smagākiem saslimšanas gadījumiem.
Kā saprast – jābrauc uz slimnīcu vai nē
Ideālā gadījumā ir ģimenes ārsts, kuram ir jājautā par visām iespējamām saslimšanām dažādos vecumos. Vecākiem jāzina, kā rīkoties paaugstinātas temperatūras, klepus gadījumā. Bērna saslimšanas gadījumā ieteicama pirmā konsultācija ar ģimenes ārstu, tad neatliekamā palīdzība.
Neatliekamo palīdzību nekavējoties jāizsauc tad, ja zīdainim ar paaugstināta temperatūra, lielākiem bērniem paaugstināta temperatūra, kuru neizdodas pazemināt, ja bērns aizrijies ar svešķermeni, traumu gadījumos.
Ātrā palīdzība būtu jāsauc tad, ja pašiem nav auto. Ir mīts, ka bērni, kuri uz slimnīcu atvesti ar ātro palīdzību, ātrāk tiek pie speciālista.
Kā bērnu pasargāt vīrusu periodā
Bieži novērojama problēma ir bērnu sūtīšana uz skolu vai bērnudārzu, ja ir iesnas, klepus, saaukstēšanās vai kāda cita vīrusinfekcija. Attiecībā uz bērnu veselību ārsti aicina vecākus uzticēties intuīcijai – ja bērna uzvedība mainās, tad nepieciešams palikt mājās uz dienu. Ja gripas sezonas laikā pēc trim dienām bērns jūtas labi, tad trīs dienas jāpaliek mājās, lai atgūst spēkus.
Vecāki bieži darbu liek pirmajā vietā – augstāk par bērnu.
Vecāku aizņemtība ir liela problēma, reti ir ģimenes, kur vecvecāki var iesaistīties bērnu audzināšanā. Jāatceras, ka bieži viena vai divas dienas mājās ar bērnu aiztaupīs slimošanu ilgā periodā.
Bērni var slimot 12 reizes gadā.
Pastāv uzskats, ka vīrusu periodā būtu vairāk uzturā jālieto C vitamīns. Ārsti neuzskata, ka C vitamīns palīdz tikt galā ar vīrusu. Uz pierādījumiem balstīti pētījumi saka, ka nav pierādīts, ka C vitamīns pasargā no vīrussaslimšanas, pārmērīga C vitamīna uzkrāšanās ķermenī raisa izsitumus.
Somijas piemērs rāda, ka imunitāti stiprina vasara ārpus pilsētas.
Vīrusu infekcijas laikā ārsti iesaka uzturā lietot ķiplokus un neapmeklēt publiskus pasākumus. Šķaudot izmantot vienreizlietojamos kabatas lakatiņus, vēdināt telpas, pārvilkt apģērbu, pārnākot no bērnudārza, mazgāt rokas vismaz 20 sekundes.
Kā uzlabot vecāku un bērnu ārstu sadarbību
Gan vecākiem, gan ārstiem ir laika trūkums, bieži ārsti pārāk maz izskaidro vecākiem, jo pietrūkst laika. Vecākiem arī jāsaprot, ka ārsti nevar tik daudz laika veltīt vecākiem, cik viņi vēlas.
Ārstu ieteikumi ir sagatavoties ārsta vizītei – sarakstīt visus jautājumus, atceroties, ka nav muļķīgu jautājumu.
Vecākiem jāatceras, ka ārsts ir kā ģimenes loceklis, ja neveidojas sadarbība, jāmeklē cits ārsts.
Neatteiktās vizītes ir liela problēma, pēc pēdējā laikā aktivizētā jautājuma medijos situācija ir mainījusies, vecāki vairāk atsaka vizītes, ja ārsta apmeklējums vairs nav nepieciešams.
Vecāki var zvanīt ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim, tāpat pediatra konsultācija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pieejama bez maksas un bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
