Iesakām pašiem mazākajiem!
Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!
Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.
Ātrlasīšana un glītrakstīšana skolā - vai mūsdienu bērniem, kuru ikdienā un mācību procesā tehnoloģijas ieņem aizvien lielāku vietu, vēl nepieciešama šāda prasmju apguve un pārbaude?
Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par lasīšanas ātrumu un skaista rokraksta veidošanu skolā.
Kas nosaka cilvēka rokrakstu
Rakstīšana ir saziņas kultūra. Skaistam rokrakstam svarīgs ir pats rakstīšanas sākums – kā bērns iemācās satvert rakstāmo. Pats sākums ir jākontrolē, jāvēro un jāmāca bērnam pareizi satvert rakstāmo. Speciālisti saka, ka vieglāk ir bērnam iemācīt pareizu rakstāmā satvērienu, nekā pārmācīt.
Rīgas Franču liceja sākumskolas skolotāja Iveta Trope kā pašu svarīgāko min, lai roka pirmsskolā ir nostiprināta un rakstīšanai sagatavota, jo sākumskolā nav laika īpašiem vingrinājumiem.
Saprotams rokraksts un rakstīšanas ātrums – galvenie uzstādījumi pirmsskolēna rakstītprasmei.
Ja pareizi velk burtus, savieno, tad izveidojas arī labs rakstīšanas ātrums, kas ir svarīgs faktors mācībās.
Jo radošāk izstāsta bērnam burta vilkšanu, jo labāk tas paliks bērnam atmiņā. Sākumskolā māca bērniem rakstīt saistītā pierakstā, bet dažreiz lielākās klasēs bērns izvēlas burtus drukāt.
Cik vārdu minūtē var/vajag izlasīt?
Lasīšanas kontrole vairāk attiecināma uz bērniem, kam ir lasīšanas problēmas.
Lasīšanas ātrums ir viens no rādītājiem, cik raiti prot lasīt, svarīgs arī lasīšanas izteiksmīgums un tas, kā saprot tekstu. Mājās bērni lielākoties lasa klusu, ja jālasa skaļi, tad ir problēmas. Skaļi lasīt ir nepieciešams, lai attīstītos lasīšanas kvalitāte, uzskata Iveta Trope.
Skaļi lasīt ir grūti, tāpēc svarīgi lasīt regulāri un maz, lai bērnu lasīšana pārāk nenogurdina. Bērnus var aicināt lasīt vecākiem priekšā, piemēram, 10 minūtes trīs reizes nedēļā.
Tiek uzskatīts, ka pirmā klasē minūtē jāizlasa 60, otrā klasē 90, trešajā klasē 120 vārdi. Protams, tas ir ļoti aptuvens vārdu skaits un jāatceras, ka katrs bērns ir indivīds.
Lasīšana uz ātrumu nevar būt sacensība starp skolēniem, bet gan paša bērna progresa vērtēšana.
Kultūras akadēmijas runas pedagoģe Zane Daudziņa novērojusi, ka jaunieši lasa slikti, daudzi mokās, boksterē, paši nevar saprast, ko lasa. “Ja ko izprotam, ar intonāciju teksta jēgu nododam klausītājam."
Pasniedzēja domā, ka tehnoloģijas aizstājušas grāmatas. Tehnoloģijas nosaka izvēli. Zane Daudziņa uzskata, ka mums jāmācās veikt izvēli.
Skaļā lasīšana izkopj runas prasmi. Pedagoģe iesaka skaļo lasīšanu darīt tā, lai pēc tam par izlasīto var runāt.
"Nav jēgas ātri lasīt, ja no tā beigās neko lasītājs nav sapratis."
