Bet es mēģinu šo īpašo laiku kaut vai mazliet izmantot arī sev. Esmu ne tikai nu jau 26 gadus sieva brīnišķīgam vīram, esmu arī mamma trijiem dēliem, pēdējos nepilnus divus gadus strādāju par vadītāja vietnieci pašvaldības bērnudārzā jeb pirmsskolas izglītības iestādē (PII). Pašlaik esmu arī studente, otro gadu apgūstu pirmsskolas pedagoģiju Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Cēsu filiālē. Un mana – šī brīža studentes – pieredze ir tāda, ka es varu mazliet atvilkt elpu un pašas izraudzītā dzīves tempā pildīt un sūtīt pasniedzējām mājasdarbus. Lēnā garā rakstu kvalifikācijas darbu un teorētisko aprakstu praksei, gaidot, kad manā darbā parādīsies bērni, kuriem izplānotās nodarbības vadīt.
Dēli – Artis (9. klase), Justs (7. klase) un Intars (4. klase) - ļoti labi tiek galā ar jaunajiem izaicinājumiem. Pirmajā dienas pusē viņi mācas pārsvarā pie datoriem, laimīgā kārtā mums jau pirms attālinātajām mācībām katram bija sarūpēts savs. Šai brīdī tas atvieglo mājmācību, jo katram ir savi uzdevumi un temps. Vienīgi brīžiem mājas internets neiztur slodzi, tad izmantojam mobilo internetu, lai darbi neapstātos. Zēniem mūsu (mana vai vīra) palīdzība šo nedēļu laikā bija nepieciešama vien pāris reizes, lai paskaidrotu jaunu mācību tematu, kā arī mājas darbos krievu valodā, kura puišiem padodas grūti (neskatoties uz to, ka viņu mamma ir krieviete).
Redzu un ticu, ka daudzām ģimenēm šobrīd ir grūti vairāku iemeslu dēļ:
- ja mājās ir vairāki skolēni, visiem nav iespējams nodrošināt individuālu datoru, atsevišķu istabu un citus apstākļus;
- skolēni nav pieraduši patstāvīgi mācīties, tāpēc vecākiem diezgan daudz laika un enerģijas prasa bērnu motivēšana un vielas paskaidrošana;
- mācoties mājās, skolēniem tagad ir pilnīgi jauns dienas režīms, kurā ir jāņem vērā gan priekšmetu skolotāju uzdevumi, gan mājasdarbi, gan arī interešu izglītība (mūzikas, mākslas skola, kā arī sporta treniņi);
- interešu izglītības stundu nodrošināšanai, īpaši tas attiecas uz mūzikas stundām, ir nepieciešamas jaunas iemaņas, piemēram, spēlēt instrumentu un sazināties ar skolotāju tiešsaistē vai nospēlēt un ierakstīt noteiktā formātā savu sniegumu;
- vecākiem, strādājot no mājam, ir vajadzīgs gan laiks, gan telpa savām vajadzībām, nerunājot par to, ka katram no mums vienkārši ir vitāli nepieciešams laiks pašam sev, savam priekam un enerģijas atjaunošanai;
- bērniem, dzīvojoties mājās, gribas ēst un atpūsties pēc stundu garām mācībām, īpaši mammām tas nozīmē ik pa brīdi nolikt malā savus pienākumus un parūpēties par ģimenes labsajūtu;
- gan bērniem, gan pieaugušajiem pietrūkst iespēju tikties ar draugiem, tikt uz pasākumiem, kino, teātri, kafejnīcu vai pat vienkārši iepirkties.
Priecājos, ka puiši arī iepriekšējos gados paši tikuši galā ar skolas pienākumiem, viņiem laikam uz visu mūžu paliks atmiņā mans ne vienu reizi vien atkārtotais teksts, ka viņi mācās sevis dēļ, nevis man. Es viņus nekontrolēju, tikai apjautājos, kā klājas skolā, ko interesantu iemācījušies, un esmu gatava sniegt palīdzību, ja tā ir nepieciešama. Bet semestru un mācība gada beigās viņi var cerēt uz prēmijām un dāvanām par centību mācībās.
Ja man būtu katrs no viņiem jākontrolē, atnākot ap pulksten sešiem, septiņiem no darba, kad mani gaida arī ikdienišķie mājas darbi, tad es netiktu galā. Ne vienmēr tieku galā tāpat. Reizēm izmazgātās veļas kalns sakrājas tik liels! Vīrs ņem, sašķiro, izgludina kreklus sev un kādu blūzi arī man, mājas kārtošana arī lielākoties ir viņa ziņā. Bet
es jau sen sapratu, ka trauki, veļa un putekļi var pagaidīt, ja bērniem vajag mani kā padomdevēju, diskusijas vai kādas spēles dalībnieci.
Retu reizi līdz vēlam vakaram palīdzu pildīt kādu projekta darbu, jo viņi ir tikai bērni un reizēm nesaplāno darbus un laiku ideālā variantā. Ar mums, pieaugušajiem, taču ir tas pats!
Vēl gribu pieminēt jauno pieredzi savā darbā. Es tikai daļēji strādāju attālināti, jo mūsu pirmsskola darbojas dežūras režīmā, tas nozīmē, ka esam gatavi, ka no rīta atvedīs vienu vai vairākus bērnus. Iepriekšējās divās nedēļās patiešām neviens bērns netika atvests, bet katru dienu nāk vecāki pēc darba lapām un materiāliem. Tāpēc katras grupas skolotājas katru nedēļu sagatavo dažādus materiālus, īpaši aktuāli tas ir piecgadniekiem un sešgadniekiem, kuriem, neskatoties uz karantīnu, notiek obligātā sagatavošana skolai.
Vecāki dažādi reaģē uz šo situāciju, kādiem šķiet, ka nekas nav mājās jādara, citi nāk pēc papildu uzdevumiem.
Mūsu pirmsskola veiksmīgi izmanto e-klasi, un šis saziņas līdzeklis ļoti labi noder saiknes uzturēšanai starp vecākiem, grupas skolotājam un pirmsskolas administrāciju.
Par laiku sev: es novērtēju to, ka mūsu ģimenē visi spējam tikt galā ar saviem pienākumiem, atrodam laiku kādai kopīgai nodarbei, katram ir savas nelielas aizraušanās arī mājās ietvaros. Es brīvajos brīžos skatos un klausos televīziju, piemēram, šodien, gatavojot vakariņas, caur radio austiņām klausījos "Stand Up", kuru rādīja TV. Šķiet, kā pēc mana pasūtījuma tieši tagad TV rāda gan seriālu par Erkilu Puaro, gan franšīzi par Hariju Poteru. Skatos internetā garīgas pārraides, sekoju līdz interesantai grupai "Facebook" ar nosaukumu "Izolācija", kur ģimenes no visas pasaules mēģina atdarināt kādus slavenus mākslas darbus. Reizēm smejos līdz asarām. Vispār humors ir tas elements mūsu dzīvē, kurš palīdz gan atslēgties no problēmām, gan paskatīties uz situācijām no cita skatupunkta. Tāpēc novēlu visiem veselību, pacietību un arī humora izjūtu!
