Kivi vēsturiskā dzimtene ir Ķīna, kur to dēvē par ķīniešu ērkšķogu. Taču mūsdienās kivi plantācijas atrodas arī Francijā, Itālijā, Amerikā, Čīlē, Japānā.
Kivi koku zari nav pietiekami spēcīgi, lai noturētu smago augļu ražu, tāpēc tos stiprina ar speciāliem balstiem – līdzīgi kā vīnogulājus. Ražas novācēji augļiem var piekļūt tikai no zaru apakšas. Paši kivi aug stingros kātiņos un sākumā pēc formas atgādina mazus, zaļus bumbierīšus ar gludu apvalku. Gatavības stadijā auglis līdzinās olai, tā miziņa iekrāsojas brūna un iegūst pūkainu apvalku.
Augļa mīkstums, atkarībā no šķirnes, var būt zaļš vai zeltaini dzeltens, bet pašā vidū ir balta serde, kuru ieskauj liels daudzums mazu, melnu sēkliņu.
Kivi kokiem patīk saule un siltums. Lai gan izmēru dēļ mēs kivi saucam par augļiem, patiesībā tās ir ogas. Kivi ir daudz vairāk C vitamīna nekā citrusaugļos.
Savu nosaukumu kivi auglis ir ieguvis Jaunzēlandē no tāda paša nosaukuma putna.