Psiholoģijā ir termins “maģiskā domāšana” – saskaroties ar jaunu informāciju, cilvēki kā naivi bērni notic informācijai. Kritiskā domāšana ir tai pretstats – tā ir informācijas izvērtēšana, pierādījumu meklēšana, savu uzskatu pārbaudīšana ilgākā laikā. Nav piecu ātru soļu, kā nekļūdīties, pauž politikas doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Tam piekrīt Drošāka interneta centra vadītāja Latvijā Maija Katkovska, uzsverot, ka “mēs varam būt profesionāļi vienā jomā, bet tas nenozīmē, ka pārzinām citas jomas”.

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Vineta Zēģele akcentē, ka kritiskā domāšana sākas ar vecāku devumu, mācot bērnu izvērtēt savas rīcības sekas. Skolā kritiskā domāšana atšķiras dažādos vecumposmos. Aktuāli ir teikt skolēniem, ka domāt ir nozīmīgi, nevajag uzticēties bez domāšanas. Kritiskai domāšanai svarīga ir lasīšana, to bērni nedara daudz. Zināšanas ir būtiskas kritiskajā domāšanā.

Ir svarīgi informācijas jomā atšķirt svarīgo no mazsvarīgā. Kritiskā domāšana dod niansētāku pasaules skatījumu,

pauž Latvijas Debašu asociācijas valdes loceklis Edgars Klētnieks.

Ja vēlamies orientēties pasaules notikumos, ir jāspēj vērtēt informācijas patiesība. Lielākā problēma – lai nokļūtu līdz medijpratībai, tā ir daudz jāpatērē, akcentē Hiršs.

Katkovska uzsver, ka paradumam pārbaudīt informāciju ir jābūt ieraduma līmenī. Nesen veikts pētījums par to, vai bērni un jaunieši pārbauda informācijas patiesumu internetā. Pētījuma ietvaros aptaujāti jaunieši no Baltijas valstīm, kā arī Somijas un Zviedrijas.

Tikai katram trešajam pusaudzim Latvijā ir ieradums pārbaudīt informācijas patiesumu, pirms viņš ar to dalās interneta vidē, akcentē Katkovska. Vairāk nekā puse atzīst, ka skolā nav mācījušies, kā pārbaudīt informācijas patiesumu.

Jaunajā mācību saturā “Skola 2030” kritiskā domāšana ir caurviju prasme. Katra mācību priekšmeta skolotājs to jaunietim mācīs,

pauž Zēģele.

Ir naivi cerēt, ka vecāki vai skolotāji jauniešiem iemācīs medijpratību, jo skolotāju vidējais vecums ir pāri 50, viņu medijpratība nav laba. Veiksmes stāsts pasaulē ir Somija, kur jau desmitiem gadu darbojas īpaša sistēma, kā mācīt medijpratību, pārdomās dalās Hiršs.

Arī augstākās izglītības ieguvēji Latvijā ne vienmēr ir kritiski domājoši, jo dažādās augstskolās šī joma tiek mācīta atšķirīgā kvalitātē.

Kritisko domāšanu var integrēt mācību priekšmetos, tam nepieciešama valsts proaktīva rīcība, pauž Klētnieks.