Dizains un tehnoloģijas aizstāj līdzšinējo mājturību. Ir lielas satura pārmaiņas – māca bērniem radīt lietas, izmantojot tehnoloģijas. Ja māca bērnam radīt konkrētu lietu, tad nedomā par plašāku prasmju pielietojumu. Tagad rosina skolēnus apgūt dažādas tehnikas. Piemēram, bērns iemācās cilindrisko adījumu (ne konkrēti ada zeķi) un meklēs savām zināšanām pielietojumu, īstenojot savu ideju, skaidro “Skola 2030” dizaina un tehnoloģiju mācību jomu eksperte Madara Kosolapova.
Vecāku viedokļi, kas izskan raidījumā, liecina, ka it sevišķi puikas nav priecīgi par to, ka jāapgūst tamborēšana vai aušana, kas vairāk saistās ar meitenēm paredzētām nodarbēm.
"Kad puikas jautā, kāpēc jātamborē vai jāauž, bērni runā vecāku vārdiem," uzskata Madara Kosolapova.
Vajadzētu beigt iedalīt sieviešu un vīriešu prasmēs, bet saprast, ka ir pieauguša cilvēka prasmes.
Vai tad, ja iemācās taisīt ēst, vīrietis pārstāj būt par vīrieti, jautā Madara Kosolapova.
Raidījuma klausītāji aicina vairāk mācīties sadzīvē noderīgas lietas. Eksperte raksturo mācību procesu - bērni veic izpēti un tad zināšanas izmanto sadzīviskās situācijās.
"Kādēļ manam bērnam būtu slikti, ja viņš prot vairāk," vecākus, kuri noliedz kādu prasmju nepieciešamību un laika tērēšanu mācībām skolā, aicina padomāt skolotājs Edgars Visockis.
Jaunajā standartā lielāka loma ir procesam, ne galarezultātam, uzsver eksperti.
Pārraides klausītāju viedokļi:
Mans viedoklis: Katram vecākam vienmēr būs savas vēlmes par šo priekšmetu. Man personīgi gribētos, ka rokdarbi un tehnoloģijas ietu rokrokā ar dabas mācību un āra apmācību. Mežā 3d printeri līdzi nepaņemsi, un man ideāli liekas mācīt iekurt ugunskuru, izgatavot vigvamu, zvēru barotavu, āra apģērbu. Citam gribēsies vairāk robotikas un programmēšanas. Jo priekšmeta darbalauks ir ļoti plašs un saskaras ar teju visiem citiem mācību priekšmetiem!
Jānis: Laiks, kad cilvēks Greizā Ķepa māca par roku satvērienu tamborējot. Autoservisos ar riepām strādā vairāk cilvēku kā ķīmiskās tīrīšanas uzņēmumos ar balinātāju. Nu nejēgas sasēdušās studijā.
Andris: Skolotājam vajadzētu iziet no savas komforta zonas, un stundas vadīt dabā - vai reālajā dzīvē arī auto dzīs telpās, vai ratu manīs uz ceļa?
Edgars: Pievienojos tam klausītājam, kas teica, ka daudzas lietas ir jāmāca ģimenē, sākot ar ēst gatavošanu visām citām mājsaimniecības lietām. Skolā ir jāmāca to, ko pieprasa industrija! Darba efektivitāte.
Edgars: Bērns šogad sāk iet 1. klasē. Skolā vecākiem atklātā tekstā pateica - mums ir interešu izglītība, tas nozīmē, ka viss jums jāapgūst pašiem, ja kaut ko nesaprotat, tad tā ir jūsu problēma. Tātad, ja ģimenē neviens neprot tamborēt, tad tā jau ir vecāku problēma, jo skola izeju vairs nepiedāvās.
Klausītājs: Manuprāt, sadzīves sadaļa ir jāmāca ģimenēs, tas ir vecāku pienākums. Drīzāk radošā industriju prasmes ir jāmāca skolās, jo vecākiem var nebūt pilns zināšanu spektrs.
Anita: Labdien! Klausos šodienas ģimenes studiju ar pretrunīgām domām. Protams, ka apmācībām jāmainās, bet vai no nosaukuma maiņas vairosies iemaņas? Tanī pašā laikā, 12 -13 gadus vecas meitenes, nonākot situācijā, kad nepieciešams satīt kamolu vai elementāri sasiet saiti pušķītī, ir pilnīgi bezspēcīgas un nemākulīgas. Apģērba gabalu ir ar mieru izmest, nevis piešūt pogu, jo neprot ar adatu rīkoties.
Kaspars: Ir puiku un meiteņu darbi, var parādīt visus darbus, bet puikam ir jāmāk nagla iesist kokā, nomainīt lampiņa.
Māra: Bērni visos laikos jautājuši "Kāpēc?", tas nav mūsdienu fenomens. Galvenais ir skolotāja prasme rosināt interesi izmēģināt dažādas tehnoloģijas un izpildīt darbiņu no A līdz Z. Skaidrs, ka 95% izvēlēsies pašu vienkāršāko, un tikai topošie uzņēmēji izvēlēsies adīt pirkstaiņus, ja ir iespēja uzadīt roku sildītājus.
Rūta: Atbildot tiem "kāpēc puišiem 2 mēneši jātamborē? varbūt jāuzdod pretjautājums - "kāpēc meitenēm 2 mēneši jātamborē?" Kad mācījos es, arī lielākai daļai meiteņu nepatika/nepadevās adīšana, lūdza man palīdzēt. Man patika, adu joprojām, bet labprāt mācētu arī labāk apstrādāt koku un labot elektrokomunikācijas, bet šādu iespēju nedeva. Piekrītu, ka visiem jāapgūst vienlīdzīgi temati, lai būtu vienlīdzīgas iespējas! Nesaprotu tos vecākus, kas sūdzas(!!), ka viņu dēliem tiek dotas iespējas iemācīties adīt, bet meitām -skrūvēt. Par vienlīdzību!
Ieva: Sveiki! Klausos un priecājos! Biedzot! Beidzot arī Latvijā sāk izzust aizvēsturiskie iedalījumi: meiteņu darbi un puišu lietas, kas ir aizspriedumainu prātu radīti ierobežojumi bērnu radošuma lidojumam. Puiši fantastiski šuj, ada, gatavo. Un man kā meitenei nekad nepatika izšūšana un mežģīnes, bet gan koka apstrāde un metālapstrāde. Un bija skumji, ka tās toreiz bija puišu privilēģijas. Mans dēls ģērbj lelles un veido frizūras, un tas ir fantastiski. Un manas meitenes ceļ koka mājas lellēm un skrūvē kopā mašīnas.
