Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" saruna par literatūras un drāmas stundu sadalījumu un izmaiņām mācību saturā.
Gatavot jauno paaudzi prasmēm, kas būs nepieciešamas nākotnei, mācību saturu nolemts papildināt ar jaunu mācību priekšmetu drāmu.
Daudzas prasmes nevar nodrošināt ar šodienas pieeju izglītībai, bet nekorekts ir apgalvojums, ka grib uz literatūras rēķina jaunu priekšmetu skolā ieviest,
uzskata "Skola2030" pārstāve Inga Krišāne . "Jaunajā saturā ir vairāk metožu, aprobējam šobrīd esošās labās prakses. Atšķirsies pieejas maiņa visos mācību priekšmetos, jo skatās ne no (mācību) priekšmeta, bet bērna viedokļa, domājot, kādas prasmes jāapgūst bērnam."
Daiga Celmiņa ir latviešu valodas un literatūras skolotāja ar 20 gadu stāžu. Viņa savās darba gaitās piedzīvojusi dažādas pieejas literatūras mācīšanā – gan valoda un literatūra vienā blokā mācītas, gan atsevišķi. "Var literatūru skatīt no valodas viedokļa vai kā mākslas priekšmetu. Mākslinieciskā izziņā skolēns izzina pasauli un sevi caur daiļliteratūru. Daiļdarbu skata kā mākslas vērtību. Šobrīd šīs diskusijas kontekstā tiek noniecināts literatūras skolotāja darbs, samazinot stundas, to var secināt, iepazīstoties ar "Skola2030" materiāliem.
Iepazīstoties ar jaunajiem materiāliem, bijām priecīgi par jauno priekšmetu “drāma”, bet kāpēc tam jānotiek uz literatūras rēķina? Literatūras skolotāji savās stundās izmanto drāmas metodes un drāmas skolotāji tekstus. Ir lūgums atstāt kā līdz šim – divas stundas nedēļā.
Latviešu valoda, kultūra un literatūra veido nācijas pamatu, pārņemot ārzemju pieredzi, tulkojumā pazudis vārds “literatūra”. Neviens neapšauba drāmas pozitīvo pienesumu.”
"Notiek nekomunikācija, jo laikam jāmāca dažādas sadarbības un komunikācijas prasmes, ko var redzēt "Skola2030" veidotāju un skolotāju starpā.
Mani mulsina tas, ka pārstāve saka, ka nevajag sadalīt priekšmetos, bet pieliek jaunu priekšmetu “drāma”",
pauž skolotāja Līga Sudare.
Literatūrā drāmas darbu iestudēšana notikusi vienmēr, kāpēc nepieciešams vēl cits priekšmets? Savukārt drāmas skolotājs Viesturs Roziņš skaidro, ka drāma nav teātra spēlēšana.
Skolotāja bažījās, ka pamatskolā samazina stundu skaitu literatūrā par 70 stundām. Uz to Inga Krišāne atbild, ka stundu skaits konkrētajam vecuma posmam ir kompromisa risinājums, sabalansējot skolēniem nepieciešamo. "Ja būs vēl viens mācību gads pamatskolā, tad visi būs izcīnījuši savas vēlmes."
Satura veidotāji uzsver, ka šobrīd standarts nav apstiprināts, skolas materiālus aprobē, tikai pavasarī būs zināmi rezultāti.
