Bēgdami no kara un padomju okupācijas, pārvietoto personu nometnēs Rietumvācijā nokļuva ap 171 000 Latvijas iedzīvotāju. Oto Bongs, kurš līdz ar baltvācu repatriācijas vilni Latviju bija atstājis 1939. gadā, Vācijā turpināja vākt ar Baltijas pagātni saistītus vēsturiskus materiālus. Apbraukādams vairāk nekā 60 bēgļu nometnes, Bongs savāca unikālu latviešu folkloras krājumu — skaitāmpantus — pierakstot tos kā no bērniem, tā pieaugušajiem un sirmgalvjiem, atzīmējot arī teicēju bērnības vietas, kurās panti skaitīti. Vēlāk pierakstu klades ar skaitāmpantiem kopā ar pārējo apjomīgo krājumu Bongs novēlēja Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Skaitāmpanti, kādreiz saukti arī par penteriem, tenteriem, bulduriem, pigouru vārdiem, ir īsi un skanīgi pantiņi, ko bērnībā lieto, lai noteiktu spēles uzsācēju. Bonga krājumā redzams, kā skaitāmpantos pārklājas Latvijas pagalmos un sētās runātās valodas, tai skaitā vācu, leišu, krievu, igauņu, lībiešu, jidišs, arī dažādas latviešu valodas izloksnes. Skaitāmpantus apgūst un padod tālāk mutiski, tāpēc laika gaitā tie pārveidojas, vārdi mainās līdz nepazīšanai vai pantos iekļaujas bērnu pašu izdomāti vārdi.
Etā minā zīben zāben
Morjen zāben mīre
Etā minā sīguldanc
Kričei bāb pīrēgū
Nā skrū rikmar tauriņ
Paklūp mellīt riķī rakī
Ī štrā štra!
(Marija Lūsis, dz. 1881. gadā, skaitījusi 8-9 gadu vecumā Vecātes Kārklos (3 km no Vecātes muižas), pierakstīts DP nometnē Iceho, Vācijā (Šlēsvigā-Holšteinā))
Noslēpumainība un rotaļāšanās, kas raksturīga skaitāmpantiem, saglabāta arī izstādē – tajā varēs dzirdēt un ieraudzīt to, kādus pantus pirms simt un vairāk gadiem skaitīja Vecmīlgrāvī, Čiekurkalnā, Rucavas Žimantos, Allažu Silzemniekos un citviet Latvijā, vārdu skrejceļā varēs veidot savus pantus, kā arī būs iespējams uzzināt par bērnu pieredzi bēgļu gaitās, pateicoties muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” un Latvijas Nacionālā arhīva glabātajiem materiāliem.
Izstādi veidojis “Kolektīvs” – kuratore Zane Zajančkauska un dizainere Ilze Kalnbērziņa-Prā sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieku Viesturu Zanderu, muzeju un pētniecības centru “Latvieši pasaulē” un kuratori Mariannu Auliciemu, kā arī māksliniekiem/cēm un meistariem/ēm: Paulu Kvāli, Justīni Jakuševu, Sabīni Moori, Rūdolfu Janovu, Līgu Laurenoviču, Ievu Saulīti, Andu Lāci, Kasparu Groševu un Dzintaru Volmani.
