Par to, ka mūzika ir Elīnas sirdslieta, pārliecinās arī Ģimenes studija. Beļinsku ģimenes mājas otrajā stāvā Elīnai ir iekārtota studija, kur viņa var muzicēt un radoši izpausties. Elīna mācās spēlēt gan klavieres, gan flautu, un, protams, dzied. Elīna muzicē arī kopā ar tēti. Iespējams, ka arī savu profesiju nākotnē Elīna saistīs ar mūziku, bet, iespējams, tā būs kinoloģija, jo meitenei arī ļoti patīk suņi.
Mamma Alla piebilst, jāskatās, ko atļaus veselība.
"Visa ikdiena ir pakļauta Elīnai, kādam visu laiku vajag kontrolēt, – laicīgi iedot zāles, veikt visas nepieciešamās procedūras. Tagad, kad skola attālināti, arī laicīgi jāsāk mācīties," atklāj mamma Alla.
Elīna apstiprina, ka ikdiena sākas ar procedūrām un zālēm. Pie tā viņa jau pieradusi. Arī mamma un tētis pie šāda režīma – ikdienas rūpēm par Elīnu – pieraduši.
Elīna Latvijas Radio viesojās arī pirms gada, kad iepazīstinājām ar koncerta "Nāc līdzās Ziemassvētkos" dalībniekiem.
Alla stāsta, ka savus darbus plāno; kad zina, ka nevajag veltīt laiku Elīnai, mēģina ar tēti dalīt pienākumus, ja viens strādā, tad otrs gādā par meitu.
Alla un Voldemārs plašāk stāsta par meitas saslimšanu, to, kā saslimšanu atklāja un kā rit ārstēšana un arī sadzīvošana ar slimību. Tā ir ģenētiska iedzimta slimība – cistiskā fibroze, tāpēc meitai nepieciešama fizioterapija katru dienu.
Elīnas vecāki ir izveidojuši biedrību, kas palīdz bērniem, kuriem arī ir cistiskā fibroze. Arī Elīna jau ir iesaistījusies un palīdz mammai biedrības darbā. Alla un Voldemārs ir gandarīti, ka, pateicoties biedrības darbam, uzlabojas medicīniskā aprūpe cistiskās fibrozes slimniekiem, kā arī pieaug sabiedrības informētība un izpratne par šo saslimšanu.
Šobrīd jau katram jaundzimušajam ņem no papēža asins pilienus un veic analīzes uz vairākām retām slimībām, viena no tām ir cistiskā fibroze.
"Jebkurš vecāks grib, lai viņu bērni dzīvotu ilgu un laimīgu dzīvi. Mēs kā vecāki cenšamies to darīt, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, lai cik nebūtu grūti. Ejam un priecājamies par dzīvi, kamēr ir labi. Kad ir sarežģījumi, ir nenormāla panika, baidāmies. Atceroties, kas jau ir pārdzīvots, tu nedzīvo mākoņos, tu dzīvo realitātē. Turamies, palīdz tas, ka esam kopā. Vecāki, kā mēs, viens otru vislabāk saprotam," vērtē Alla.
Voldemārs atzīst, ka viņam spēku izturēt visas grūtībās dod tieši Alla un Elīna.