“Ir bērns, kuram sākumā kabatas nauda ir jādod tikai nākamajai dienai. Tad, redzot, kā naudiņa tiek tērēta, jau var dot nedēļai, tad varbūt var dot mēnesim, ja rodas mērķis, ko vecāki grib, lai bērns sakrāj no kabatas naudas,” ieteica pedagoģe.
Šādi bērns pamazām tiek pieradināts nevis visu iztērēt uzreiz, bet atlikt arī nedaudz naudas uzkrājumiem. Bērnam ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kādām vajadzībām viņš var tērēt kabatas naudu, cik viņam nepieciešams uzkrāt kādiem īpašiem pirkumiem un ko vecāki nopirks tāpat. Uzkrāt var, piemēram, divās krājkasītēs – lielākiem un mazākiem mērķiem. Var arī izmantot bankas palīdzību.
“Man viens konts ir saistīts ar bankas karti, otrs nav saistīts, tas ir tikai interneta bankā. Tas nozīmē, ka tur es ielieku visu to, ko gribu uzkrāt. Ejot uz veikalu, es iztērēju tikai to, kas man ir kartē,” stāstīja Jorniņa.
Pamazām bērnam pieaugot un sākot strādāt, piemēram, vasaras mēnešos, jāsāk radināt pie uzkrājumu veidošanas tā, kā tas būtu jādara pieaugušajiem.
Proti, 10% no algas jāsamaksā sev jeb jāatvēl uzkrājumam.
“Vēlamākais ir ilgtermiņa uzkrājumi, vismaz trīs mēnešalgu apmērā. Vai mums katram tas izdodas, tas ir cits jautājums. Uzkrāšanas disciplīnas jautājums ir ar gadiem attīstāms,” atzina Latvijas Bankas Finanšu pratības projektu vadītāja Antra Slava.
Mācēt saplānot savu budžetu ir svarīgi ne vien valstij, bet arī katram valsts iedzīvotājam. Finanšu pratības spējas visvienkāršāk ir attīstīt jau kopš mazotnes, mācot bērnus gan mājās, gan skolā.
“Svarīgi, lai bērns būtu mājas budžeta sastāvdaļa. Es atceros, kad mācīju sociālās zinības un Latvijā bija sociālā krīze, mēs runājām par budžetu. Viena meitenīte teica, ka valstī ir ekonomiskā krīzē un es mājās teicu, ka varu samazināt savu kabatas naudu un man nevajag tik daudz. Un tad brālītis teica, ka viņam arī vajadzētu dot drusciņ mazāku kabatas naudu. Šeit ir ļoti veiksmīga ģimene, kas dalās ar bērniem savos lēmumos,” stāstīja Jorniņa.
Vēl viens aspekts, ko ir vērts pārrunāt ar bērniem – kā vairāk nopelnīt. Uzsākot darba gaitas jāpadomā, ko vēl varētu darīt papildus, un kā iegūt labāku izglītību, lai nākotnē nopelnītu vairāk.