Ģimenes studija

Par ģimeņu dzīvi un ikdienu ārpus pilsētām un reģionu centriem

Ģimenes studija

Reizēm arī lieli bērni grib gulēt kopā ar vecākiem. Kāpēc tā notiek?

Kā norit pāreja uz vienotu izglītību latviešu valodā

Kā norit pāreja uz vienotu izglītību latviešu valodā. Pieredzē dalās mazākumtautību skolu direktori

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Saeima atbalstījusi grozījumus par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā trīs gadu laikā. Skolas, kurās tiek īstenotas mazākumtautību programmas, jau šobrīd gatavojas pārejai, vienlaikus saskaroties ar problēmām skolotāju trūkuma un valsts valodas zināšanu dēļ, Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” pieredzē dalījās direktori. 

Rīgas Klasiskās ģimnāzija direktors, pedagoģijas doktors, Izglītības un zinātnes ministrijas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Romāns Alijevs atzina, ka pāreja uz vienotu izglītību valsts valodā ir loģisks solis, taču pilns ar izaicinājumiem. Viņaprāt, nav iespējams apgalvot, ka tā būs vienota un vienāda sistēma uzreiz visām skolām Latvijā. 

“Mēs gatavojam modeli, kuru var nosaukt par imersijas modeli – tā ir iegremdēšana uzreiz pirmajās dienās valodas vidē, un mums visiem, skolotājiem un skolai, jānodrošina latviešu valodas vide katrā mirklī, katrā stundā, katrā nodarbībā, katrā bērna aktivitātē,” viņš skaidroja. 

“Protams, šeit ir svarīgi, lai būtu uzskates materiāli bērniem, vizuāli materiāli, lai uz sienām būtu visi skaidrojumi, kas ir nepieciešami konkrētajā stundā, tāpēc skolotājiem ar audzinātāju ir labi jāsagatavojas,” norādīja Alijevs. 

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Direktors norādīja, ka Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šis modelis un jaunie noteikumi tiks izmēģināti jau šajā mācību gadā. 

Arī Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs norādīja, ka viņa pārvaldītajā iestādē arī jau šogad tiks piedāvāta iespēja vecākiem brīvi izvēlēties, kurā programmā – latviešu vai krievu valodā – mācīsies viņu bērni. 

“Īstenībā, atbildot uz vairākiem vecāku jautājumiem un ar viņiem cieši sadarbojoties, puse no vecākiem ir izvēlējušies mēģināt, kaut arī esam skaidrojuši, ka noteikti būs izaicinājumi un papildu slogs,” stāstīja Pestovs. 

Vecākus uztrauc praktiski jautājumi, piemēram, kas notiks, ja bērns netiks galā vai valodas dēļ nesapratīs mācību vielu, kā viņam palīdzēs, kā tiks nodrošināts dzimtās valodas līmenis, kādā veidā vecāki var bērnus atbalstīt. 

Tāpat pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā skolā plānots izmantot nodarbības pagarinātās dienas grupā, veicinot latviešu valodas apguvi, kopā ar bērniem skatoties filmas, vedot diskusijas un sarunas latviski. 

“Tā problēma ir tajā, ka daudziem bērniem vienīgā vieta, kur viņi dzirdēs latviešu valodu, būs mācību stundas, kas notiks latviski, bet, atnākot mājās un komunicējot ar saviem draugiem, protams, ka viņi izmantos savu dzimto valodu,” vērtēja Pestovs. 

Savukārt Maltas vidusskolas direktores vietniece Larisa Borisova norādīja, ka Maltas vidusskola jau astoņus gadus ir apvienota divu valodu plūsmu skola, kurā ir gan klases krievu valodā, gan klases latviešu valodā.

“Mums ir klases gan ar krievu, gan latviešu mācību valodu, tāpēc jau tagad vecākiem ir iespēja izvēlēties, kurā programmā mācīties bērnam. Ļoti bieži krievu bērni, ja runājam par tautību vai valodu, kurā runā mājās, izvēlas latviešu plūsmu, un tāpēc krievu plūsmā ir ne tik daudz to bērnu,” skaidroja Borisova. 

Viņa vērtēja, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc savā pārvaldītajā skolā nesaredz tik daudz problēmu kā citviet, arī daudzi skolotāji māca gan vienā, gan otrā valodā. 

Pestovs savukārt uzsvēra, ka saskaras ar problēmām, kas skar pedagogus, jo daļa no tiem neprot latviešu valodu pietiekamā līmenī, lai tajā varētu vadīt stundas. 

“Īstenībā realitāte ir tāda, ka ir mums tādi kolēģi.

Arī šogad vairāki kolēģi, saprotot, ka īstenībā nav tas valodas līmenis pietiekams, aizgāja prom. Problēmas ir pēc tam atrast skolotājus, kuri varētu aizvietot šos aizgājušos pedagogus. Es to saskatu kā lielu izaicinājumu  un problēmu,” viņš uzsvēra. 

Lai risinātu problēmu, no skolas budžeta vasarā tiek rīkoti brīvprātīgi latviešu valodas kursi, lai valodas līmeni uzlabotu. 

“Pastāv būtiska atšķirība starp valodas zināšanu pietiekamā līmenī un tajā kvalitatīvi īstenot iegremdēšanās modeli, un vēl atbalstīt skolēnus. Tas prasa vairāk, nekā pārvaldīt latviešu  valodu pietiekamā līmenī,” Pestovs uzsvēra. 

Direktoram piekrita arī Alijevs, norādot, ka atbalsts skolotāju zināšanu uzlabošanai ir nepieciešams. 

“Es absolūti esmu pārliecināts, ka atbalsts skolotājiem ir nepieciešams, un piekrītu, ka diemžēl ir skolotāji, kuri nelieto latviešu valodu joprojām, neskatoties uz to, ka mūsu sistēma Latvijā arī mazākumtautību izglītībā paredz aktīvu latviešu valodas lietošanu skolās. Tāda patvaļība tomēr eksistē, un skolēni kļūst par skolotāju nekompetences un nezināšanas ķīlniekiem,” viņš vērtēja. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti