Bērniem miegs ir nepieciešams enerģijas atjaunošanai, viņiem veidojas savs nomoda un gulēšanas ritms, kas - ar vecāku palīdzību - var kļūt par lielisku ieradumu.
Lai tā būtu, vecākiem jāpievērš uzmanība bērna dienas ritmam un veicamajām aktivitātēm - no rīta ieteicams aktīvākas nodarbības, pirms miega mierīgākas. Ja nepieciešams, jāpalīdz bērnam iemigt, izveidojot gulētiešanas un iemigšanas rituālus, pamanot faktorus, kas var traucēt bērna miegu.
Lai gulēšana būtu laba, dienas noslēgumu ieteicams organizēt pavisam mierīgu un nemainīgu - ar mantu sakārtošanu, mazgāšanos, zobu tīrīšanu. Tad var sekot vakara pasaciņas klausīšanās, kopēja grāmatu lasīšana un klausīšanās, šūpuļdziesmu dziedāšana un klausīšanās. Bērnu psihiatre un miega ārste Ija Cimdiņa uzsver, ka pasaku stāstīšana, lasīšana un klausīšanās ir lielisks rituāls, jo palīdz bērnam iemigt, bet nenovērtējams ir laiks, ko vecāki pavada kopā ar bērnu.
Ja bērns niķojas, raud, nevar mierīgi aiziet gulēt, tad tas nozīmē, ka viņš ir stresā un pārguris.
Viens no ārstes ieteikumiem ir aiziet gulēt laicīgi. Eiropā bērni dodas pie miera ļoti agri - septiņos astoņos vakarā. Bērna dienas cēliens ir garš un notikumiem bagāts, tāpēc svarīga ir pietiekama un kvalitatīva atpūta.
Gulētiešanas noteikumi ģimenē
Vecākiem kopā ar bērniem jāveido zināmi noteikumi, tos nedrīkst pārkāpt, lai gulētiešana neizvērstos par jaunu likumu ieviešanas pasākumu.
Daži noteikumi:
- Nemainīgs gulētiešanas laiks.
- Cik un kādas rotaļlietas, grāmatas drīkst ņemt līdzi gultā.
- Nekādu zilo ekrānu stundu pirms miega!
- Kad bērns ir gultā, tiek izslēgts lielais apgaismojums, atstāta degam naktslampiņa vai gaisma izslēgta pilnībā, ja bērns labāk vēlas aizmigt tumsā.
- Lai bērns justos drošībā, atstāj atvērtas bērna guļamistabas durvis; ja nepieciešams, bērns var jūs pasaukt.
- Ja bērns pamostas naktī un vēlas gulēt kopā ar vecākiem, to nedrīkst pieļaut. Vecākiem bērnu jāpavada atpakaļ uz viņu guļvietu un jāpalīdz aizmigt.
Ārsta Arta Žeigura ieteikumi labam bērna miegam
- Pietiekams miegs ir ļoti svarīgs. Bieža neizgulēšanās, it sevišķi traucēts naktsmiegs, izsmeļ gan bērna, gan vecāku spēkus un pacietību.
- Ap trīs mēnešu vecumu lielākajai daļai bērnu ir izveidojies savs miega un nomoda ritms, un šo ritmu vecāki var pamazām mainīt sev vēlamā virzienā - mazinot bērna nomodu naktīs.
- Bērnam (tāpat kā pieaugušajam) ciešs miegs cikliski mijas ar trauslu miegu, un šīs pārmaiņas visu nakti atkārtojas ar stundu līdz trīs stundu intervāliem, turklāt daļa bērnu trauslā miega laikā īslaicīgi pamostas. Un, ja bērns nav radināts iemigt pats, viņam ir nepieciešama midzināšana, un bērns to raudādams pieprasa. Lai no tā izvairītos, jau no dzimšanas ir vērts mācīt bērnu iemigt patstāvīgi.
- Bērns nevar pagulēt ilgāk, nekā tam nepieciešams. Ja jūs midzināsiet bērnu, kad viņš nav īsti miegains, jūs panāksiet, ka miegs būs trausls un bērns bieži modīsies.
Pārāk ilga gulēšana dienā noved pie nemierīga miega naktī. Ja bērns atrodas gultā ilgāk nekā nepieciešams, viņš kļūst nemierīgs.
- Ir labāk, ja bērna guļamtelpā ir viegli vēss nekā pārāk silts, tai jābūt labi vēdinātai.
- Ja bērns ir vesels un viņam nāk miegs, bērns iemieg viegli. Ja jūs gribat šo spēju saglabāt, jau no pirmajām bērna dzīves nedēļām sekojiet, lai bērns vienmēr iemieg savā gultiņā un guļ viens.
Dienā bērns vēlas gulēt noteiktos laikos; bērnam augot, nepieciešamība pēc miega arvien samazinās.
Nevajag raizēties par to, cik bērns guļ dienā, ja vien viņš lielāko nomoda laiku jūtas apmierināts un neraud.
- Pat ja viņš guļ mazāk nekā citi bērni viņa vecumā, viņš guļ pietiekoši. Ja viņš būtu ilgstošā miega badā, jūs viņu vienkārši nespētu pamodināt, bērns turpinātu gulēt jebkuros apstākļos.
- Ja gribat panākt, lai bērns labprāt laicīgi iet gulēt vakarā, neļaujiet viņam pārāk ilgi gulēt no rīta.
- Ja jūs bērnu midzināt, bet viņš neiemieg 5-10 minūšu laikā, visdrīzāk viņam nenāk miegs vai arī viņš ir izsalcis, pārkarsis, vai atrodas gultiņā ilgāk nekā viņam nepieciešams. (Avots bernuarsts.lv.)
Ja bērnam ir ilgstošas grūtības iemigt, ir jāmeklē cēlonis un, ja nepieciešams, speciālista palīdzība.
Bērnu psihiatre un miega ārste Ija Cimdiņa iesaka vērsties pie ģimenes ārsta, pediatra, visticamāk, būs nepieciešama arī bērnu neirologa un psihiatra palīdzība, jo bērna negulēšanai par iemeslu noteikti ir kādi bērna dzīves notikumi.
