Pirmais jautājums ir - vai skolēnu brīvlaiks būs? Pagaidām to neviens nav atcēlis, bet tuvākajās dienās jāseko informācijai. Šobrīd, ja bērns dodas ārpus Latvijas, ir jāinformē mācību iestāde - tas ir labas gribas akts, ne ar likumu noteikta prasība.
Pamatu pamatā visi ir labas gribas un veselā saprāta lēmumi no sabiedrības kopumā,
pauž Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna uzsver, ka Latvijā ir nedaudz saslimšanas gadījumu, Ķīnā saslimšanu skaits samazinās, Itālijā pieaug. Bērni ar vīrusi slimo maz vai ļoti viegli. Ir cilvēki, kuri ir inficējušies, bet nav saslimuši. Riski ir jāizvērtē. Kas atbrauc no slēpošanas, atved nāvi saviem tuviniekiem, pauž Ludmila Vīksna.
Attiecībā uz skolu slēgšanu ir dažāda pieredze. Eiropas slimību kontroles centra plāns paredz, ka jautājums par skolu slēgšanu ir tad, ja ir gadījumi, kad infekcija ir no cilvēka uz cilvēku, bet ne situācijā, kad vīruss galvenokārt tiek ievests valstī. Tagad jādomā par efektīvākajiem ceļiem, lai apturētu cilvēku plūsmu no valstīm, kur ir infekcija.
Ceļošana ir vīrusu pārnēsātāja. Ludmila Vīksna norāda, ka Ķīnā jau ir gadījumi, kad infekcija ir ievesta no jauna.
Infekcija izplatās gaisa pilienu veidā, katram jāpadomā, kāda situācija var nodrošināt lielāku drošību vai kāda var būt bīstama. Ir parādījusies informācija, ka arī fekāli orālā veidā var šis vīruss izplatīties, bet tas nav vēl pārbaudīts, skaidro Ludmila Vīksna.
Vecākiem, izdarot ceļošanas vai aktivitāšu izvēles, ir svarīgi vadīties pēc oficiālu avotu sniegtās informācijas, apzināties, kur ir risks, sekot rekomendācijām.