Mārupē kādai ģimenei 1. klasē bija jāpiesaka vidējais bērns. Uz Mārupi ģimene pārcēlusies pagājušā gada decembrī. Pavasarī daudzbērnu ģimenei pienācis laiks domāt par nākamo mācību gadu gan vecākajam, gan vidējam bērnam.
Lindas ģimene dzīvo Zeltrītu ielā, kam tuvākā skola ir Mārupes pamatskola. Liels bijis Lindas izbrīns, kad saņemts atteikums uzņemt bērnu, kam šogad paliek septiņi gadi, 1. klasē.
Linda zinājusi – tikt Mārupes skolās grib daudzi. Taču, tā kā Mārupes novada saistošajos noteikumos atradusi divus punktus, kas it kā paredz viņas bērniem vietu ārpus rindas, rakstījusi iesniegumu par bērnu uzņemšanu 1. un 3. klasē Mārupes pamatskolā. Pēc pāris nedēļām saņemta atbilde, ka pirmklasnieks nav uzņemts skolā, tam sekoja telefonsarunas un e-pasti ar Mārupes pašvaldības Izglītības pārvaldi.
Trīs bērnu mamma Linda: “Man minēja to, ka šobrīd ir tāda situācija, ka vispār ir garas rindas. Vēl ukraiņu bērni ir jāuzņem. Saprotiet pati. Diez vai vispār tiksiet novadā kā tādā kādā skolā. Varat pamēģināt uz Jaunmārupi, bet nu arī – diez vai. Lika saprast – varat nemaz nemēģināt.”
Daudzbērnu mamma skrupulozi pētījusi noteikumus un nav spējusi rast skaidrojumu, kāpēc bērniem nav cerību tikt izvēlētajā skolā, tāpēc lūgusi Izglītības pārvaldei rakstisku skaidrojumu, uz ko saņemts vienīgi aicinājums sazvanīties vai ierasties uz pieņemšanu. Tā kā Linda ir māmiņa mēnesi vecam zīdainim, pieņemamāka šķitusi elektroniskā sarakste. Ja vecākais bērns vēl var apmeklēt līdzšinējo skolu Rīgā un gaidīt, kad atbrīvosies vieta Mārupē, tad ar pirmklasnieku ir sarežģītāk.
“Godīgi – man bija lielas dusmas, ka mani visu laiku mēģina “futbolēt” arī citur. Meklējiet tur, skatieties tur. Lai gan es nācu ar argumentiem un faktiem, ka esmu jau izpētījusi. Pat pantus nosūtījusi. Neizprotu – parādiet man, kur es kļūdos. Ko es nesaprotu? Biju uz jautājuma zīmes palikusi, ko mums tālāk darīt ar to pirmklasnieku,” skaidroja mamma.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā stāsta – īpaši Pierīgā situācija ar skolēnu vietu skaitu izglītības iestādēs daudzviet ir kritiska. Tomēr pašvaldības pienākums situāciju ir atrisināt.
“Likums nosaka, ka pašvaldībai jānodrošina bērnam izglītības iestāde pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Bet, ņemot vērā izveidojušos faktorus, piemēram, klašu pieejamību vai grupu lielumu un skaitu, pastāv iespēja, ka vecāks bērnu nevarēs laist izvēlētajā skolā. Bet tad es pieņemu domu, ka pašvaldība piedāvās kādu alternatīvu,” skaidroja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs.
Mārupes novada pašvaldības Izglītības pārvalde gan nav saņēmusi oficiālu iesniegumu no Lindas par to, ka bērns netiek uzņemts izvēlētajā Mārupes pamatskolā, bet atzīst, ka komunikācija bijusi e-pastos. Situācija neesot unikāla. Katru gadu ir jaunie mārupieši, kas paliek “aiz svītras” un nevar mācīties dzīvesvietai tuvākajā skolā.
“Kopš pagājušā gada decembra ir mainīti nedaudz šie nosacījumi, ka bērnam prioritāte tiek skatīta pēc deklarēšanās ilguma. Jo ilgāk vecāki, bērniņš ir deklarēti Mārupes novadā, jo viņam ir lielāka iespēja. Mums ir bijušas situācijas, ka bērns, kurš dzīvo 10 gadus Mārupē, nav ticis izglītības iestādē, un ir bērns, kurš tikko ir piedeklarējies, bet ir ticis. Arī tad iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti,” pauda Mārupes novada dome Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļas vadītāja Elīna Brigmane.
Visbiežāk Mārupes skolās neuzņemto bērnu vecākiem nekas cits neatliek, kā vest atvases mācīties uz tuvākajām skolām Rīgā, kur arī ne vienmēr potenciālos skolēnus, kuri deklarēti ārpus galvaspilsētas, gaida ar atplestām rokām.
Tomēr Mārupes domes pārstāve sola, ka Lindas pirmklasniekam ir izredzes mācīties kādā no novada skolām, tā varētu būt Jaunmārupē esošā skola.
Mārupes novads katru gadu uzceļ kādu jaunu vai arī paplašina esošos bērnudārzus vai skolas. Tomēr iedzīvotāju skaita pieauguma temps apsteidz vietu skaita palielināšanas ātrumu izglītības iestādēs.
