LSM.LV par LTV1 raidījumos “Mūziķene” apskatītajiem mūzikas instrumentiem publicē detalizētāku rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar akordeona spēles apguvi mūzikas skolā.
Kas ir akordeons?
Akordeons ir mēlīšu tipa mūzikas instruments, kura galvenā sastāvdaļa ir ar roku darbināmas plēšas. Instrumenta skaņa rodas, gan saspiežot un izplešot plēšas (šī darbība rada gaisa spiediena svārstības, kas savukārt iesvārsta mēlītes), gan nospiežot akordeona taustiņus un pogas. To sauc par plēšu-pirkstu artikulāciju, kas ir galvenais faktors kvalitatīva toņa veidošanā. Izplatītākajam akordeona veidam ir divas klaviatūras: labajā pusē ir taustiņi, kurus izmanto melodijas spēlēšanā, taču kreisajā pusē – basa pogas, kuras nodrošina pavadījuma spēli.
Kāda ir akordeona izcelsme?
1777. gadā uz Eiropu tika atvests ķīniešu tradicionālais instruments – šens, kas iedvesmoja vairākus meistarus patentēt līdzīgus instrumentus pēc brīvo mēlīšu principa. Pirmo akordeonam līdzīgo instrumentu – harmonikas – šķiet, izveidoja 1822. gadā Berlīnes meistars Kristians Frīdrihs Bušmanis, taču nesen atklāts vēl viens – līdzīgs instruments, kas varētu būt radīts astoņus gadus agrāk.
Instruments ar nosaukumu “akordeons” tika radīts Vīnē 1829. gadā, un tā autors bija armēņu izcelsmes ērģeļu un klavieru meistars Kirils Demiāns. Kā pats meistars minējis instrumenta aprakstā: “Tas izskatās pēc mazas kastes, viegli pārnēsājams, šī iemesla dēļ to varētu novērtēt ceļotāji. Uz tā var atskaņot maršus, ārijas, melodijas; pat amatieris mūzikā, veltot mazliet laika treniņam, būtu spējīgs nospēlēt akordus ar trīs, četrām un piecām balsīm.” Tolaik akordeona fenomens slēpās tajā, ka, nospiežot tikai vienu podziņu, tūlīt atskanēja vesels akords. Demiāna instruments spēja veikt tikai pavadošo funkciju mūzikā, tāpēc tam ar mūsdienu akordeonu ir maz kopīga – nu jau vairāk nekā gadsimtu akordeons ir pilnvērtīgs instruments un tiek spēlēts visā pasaulē.
Mūsdienās pastāv gan vairāki akordeona paveidi, gan dažādi akordeona izmēri, kas dod iespēju instrumentu spēlēt pat visjaunākajiem, augumā mazākajiem mūziķiem: instrumenta izmērs ir atkarīgs no kreisās klaviatūras basu pogu skaita (lielākais basu skaits – 120, mazākais – tikai 24). Latvijā akordeonu labās puses klaviatūra ir kā klavieru taustiņi – šāds princips aizgūts no vācu mūziķiem.
Kur spēlē akordeonu?
Pavisam drīz pēc akordeona radīšanas tas izplatījās ne tikai visā Eiropā, bet arī Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā, līdz ar to šis instruments jau no pašiem sākumiem ir bijis klātesošs ļoti daudzveidīgos un savstarpēji krasi atšķirīgos žanros. To izmanto gan tautu tradicionālajā mūzikā (Latvijā akordeona spēle uzplauka pēc Otrā pasaules kara), gan populārajā mūzikā (1900.–1960. gadi – akordeona “zelta laikmets”), gan džeza un klasiskajā mūzikā. Tā kā akordeons muzicē tik daudzos žanros, tas sastopams arī visdažādākajos sastāvos. Viens no lieliskākajiem akordeona partneriem akadēmiskajā mūzikā ir stīgu kamersastāvs, savukārt pavisam interesanti ir spēlēt veselā akordeonu orķestrī – arī Latvijā ir vairāki šādi kolektīvi. Nevar nepieminēt arī komponistu – tango karali – Astoru Pjacollu: lai gan viņš pats spēlēja akordeona “radinieku” bandoneonu, viņa kompozīcijas akordeonam ir šī instrumenta zelta repertuārs.
Cik ilgi mūzikas skolā jāmācās akordeona spēle?
Mūzikas skolā akordeonu mācās sešus gadus.
Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?
Sākot mācīties mūzikas skolā, nav nepieciešams uzreiz iegādāties savu instrumentu – visticamāk, to būs iespējams izīrēt no skolas (īres maksa mēnesī ir aptuveni 5 eiro). Ja turpmākajos gados bērna interese par instrumentu nezūd, var sākt domāt par personīgā akordeona iegādi. Ļoti svarīgi ir spēlēt uz bērna augumam piemērota izmēra akordeona, lai spēlēšana neradītu diskomfortu vai pat sāpes. Lietots instruments ar 80 basa pogām (3., 4. klases mūzikas skolas audzēknim) maksā ap 500–700 eiro; jāņem vērā arī fakts, ka, jo lielāks būs instruments (jo vairāk tam būs basa pogu), jo dārgāks tas būs. Jauns instruments maksā vismaz 1000 eiro, savukārt profesionāls instruments maksā vairāku tūkstošu apmērā – šeit der arī zināt, ka labākie akordeoni ir itāļu ražotie.
Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?
Akordeona uzturēšana ir salīdzinoši vienkārša – svarīgākais ir pēc spēlēšanas to ielikt futlārī vai apklāt ar kādu drānu, lai uz instrumenta virsmas neuzkrājas putekļi; akordeons izskatīsies vēl sakoptāks un spožāks, ja ik pa laikam to nospodrinās ar lupatiņu. Ja instrumenta korpusā kaut kas saplīst, kāda no tā daļām ir nolietojusies vai ja kāda no akordeona balsīm atskaņojusies, tas jāved pie instrumentu meistara – šajā situācijā meistaru atrast un ar to sazināties noteikti palīdzēs specialitātes skolotājs. Lai instruments kalpotu ilgi, ikdienā to vislabāk ir turēt istabas temperatūrā, nepakļaujot mitrumam vai tiešiem saules stariem, kas var, piemēram, izkausēt akordeona vasku korpusa iekšienē.
Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt akordeonu?
Svarīgākais akordeona spēles uzsākšanā ir piemeklēt pareiza izmēra akordeonu: tam jābūt proporcionālam mūziķa ķermenim. Jaunajam akordeonistam būs jāiemācās pareiza instrumenta turēšana, siksnu garuma pieregulēšana, kāju novietošana atbalstam un visbeidzot – korekta roku pozīcija. Kreisajai rokai akordeona spēlē ir lielāka slodze – ar to tiek atvērtas un aizvērtas plēšas, kas savukārt rada instrumenta skaņu. Procesā, kamēr audzēknis apgūst plēšu virzības mākslu, ļoti svarīgi ir saglabāt pacietību, motivēt bērnu nepadoties un pats galvenais – ievērot regulāru treniņu grafiku. Vēl viena laikietilpīga mācību procesa daļa ir basa podziņu apgūšana, kuras būs jāiemācās ātri un nekļūdīgi atrast.
Tā kā akordeons ir smags instruments (5–16 kg), mūziķa muguras un plecu muskulatūra ir pakļauta lielai fiziskai slodzei. Šī iemesla dēļ mūzikas skolas bērni spēlē sēžot, taču fiziskas aktivitātes paralēli mūzikas stundām ir ļoti vēlamas.
Kāds ir mācību process mūzikas skolā?
Mūzikas skolas audzēkņiem katra semestra beigās jāspēlē mācību koncertā, kurā parasti atskaņo divus dažāda rakstura skaņdarbus, taču 2. semestra beigās – jāveic pārcelšanas eksāmens uz nākamo mūzikas skolas klasi. No 2. klases semestra vidū jākārto vēl viens pārbaudījums – tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas un etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai). Jaunajam akordeonistam noteikti būs jāpiedalās arī kādā kolektīvās muzicēšanas nodarbībā – akordeonu ansamblī (trio, kvartetā, kvintetā) vai ansamblī kopā ar citiem instrumentiem.
Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?
Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās Valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.
Kuri ir atpazīstamākie akordeonisti Latvijā un pasaulē?
Pasaulē pazīstamākā latviešu akordeoniste ir Ksenija Sidorova – starptautiski atzīta soliste, sniegusi neskaitāmus koncertus visā pasaulē, sadarbojusies ar mūsdienu labākajiem orķestriem, viņa ir arī Lielās mūzikas balvas laureāte (2012), kā arī izdevusi vairākus diskus. Vēl viens izcils akadēmiskās mūzikas akordeonists ir Artūrs Noviks – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektors un mūziķis, kas aktīvi darbojas dažādos mūzikas virzienos, sadarbojoties gan profesionāliem kolektīviem, tai skaitā Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un tā stīgu kvartetu, Latvijas Radio kori, “Sinfonietta Rīga”, pūtēju orķestri “Rīga” un citiem, gan muzicējot ansambļu “Altera Veritas” un “Tango sin Quinto” sastāvā. Akordeonists Kaspars Gulbis ir solo mākslinieks un ansambļu dalībnieks, pieprasīts korporatīvo pasākumu mūziķis, savās performancēs izmanto arī digitālo akordeonu. Kaspars ir arī Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas direktors un akordeona spēles pasniedzējs.
Pasaules mēroga akordeonists Rišārs Galjano (Richard Galliano) instrumentu sācis spēlēt jau četru gadu vecumā. Savā nu jau 50 gadu ilgajā mūziķa karjerā viņš ir ierakstījis vairāk kā 50 albumus (2010. gadā viņa albums “Bach” sadarbībā ar “Deutsche Grammophon” sasniedza rekordlielu pārdoto klasiskās mūzikas ierakstu skaitu – tika pārdoti vairāk kā 70 000 eksemplāri), sadarbojies ar pasaules slaveniem mūziķiem – trompetistu un dziedātāju Četu Beikeru (Chet Baker), vokālā džeza virtuozu Kurtu Elingu (Kurt Elling), trompetistu Vintonu Marsali (Wynton Marsalis) un daudziem citiem, kā arī muzicējis vairākās nozīmīgās koncertzālēs, tai skaitā “mākslu paradīzē” – Linkolna centrā Ņujorkā, Viktorijas zālē Ženēvā, Svētās Cecīlijas Nacionālajā akadēmijā un citās.
Viens no mūsdienu interesantākajiem un inovatīvākajiem akordeonistiem ir Simone Zančīni (Simone Zanchini), kurš savā daiļradē eksperimentē ar skaņu, akustiku un elektroniku. Akordeonists galvenokārt darbojas laikmetīgās mūzikas lauciņā, kaut arī izglītību klasiskajā akordeona spēlē ieguvis prestižajā G. Rosini konservatorijā Itālijā. Šobrīd mūziķis aktīvi koncertē visā pasaulē, pārsteidzot ar eklektiskām performancēm gan solo, gan dažādos kamersastāvos – 2017. gadā S. Zančīni muzicējis arī Latvijā kopā ar Rūtiju Fosteri (balss, ģitāra) un Latvijas Radio bigbendu festivāla “Rīgas ritmi” ietvaros.
Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!
