Pusaudži nereti gulēt dodas vēlu, un tam ir vairāki iemesli – ķermenī notiek hormonālas izmaiņas, samazinās vecāku ietekme, liels paveicamo darbu apjoms, kā arī viedierīču lietošana neilgi pirms naktsmiera.
“Šajā gadījumā pirmais risinājums noteikti būtu izstrādāt ļoti labu miega higiēnu. Miega higiēna ir veselīgi, labi paradumi, ko cilvēkam darīt pirms miega,” sacīja Celmiņa.
Miega speciāliste skaidroja, ka pirms miega vēlams veikt kādas patīkamas, nomierinošas nodarbes un izvairīties no tādām, kas aktivizē smadzenes.
"Cilvēks ir vienīgā dzīvā radība, kas pats pēc savas izvēles miegu samazina vai pasliktina un pats to īsti neaptver. Patiesībā tas ir tikpat svarīgi, kā elpot vai ēst," atzina Marta Celmiņa. Miegu pasliktina vēla iešana gulēt, bet var būt arī tā, ka cilvēks guļ pietiekami, taču miegs ir nekvalitatīvs.
“Vislabāk, ja pastāv režīms, kas nozīmē, ka gan darbdienās, gan brīvdienās mēs vienā un tajā pašā laikā gan ceļamies, gan ejam gulēt,” sacīja Celmiņa. Viņa norādīja, ka pieļaujama apmēram stundas nobīde.
BKUS sadarbībā ar Latvijas Universitāti veica pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 pusaudžu. Tajā atklājās, ka gulētiešanas laiks pusaudžiem darbdienās un brīvdienās vidēji atšķiras par vairāk nekā divām stundām, bet mošanās laika starpība ir vēl lielāka.
Rīgas Stradiņa universitātes docents un Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža apstiprināja, ka par miega kvalitāti ir jārūpējas.
Viņš sacīja, ka, nesekojot līdzi režīmam un ejot gulēt vēlu, dzīves kvalitāte nākamajā dienā ir sliktāka, tāpēc, ja vēlas būt možs, enerģisks, jādodas pie miera laicīgi.
Miega ilgums, kāds katram nepieciešams, ir individuāls. Pieaugušajiem tas vidēji ir no septiņām līdz septiņām ar pusi stundām. “Citam ar sešām pietiek, un tam arī nevajag censties gulēt vairāk,” atzina Svaža.
