Ekrāni. Ievilkšanas spēks
Latvijas Televīzijas (LTV) dokumentālais stāsts “Ekrāni. Ievilkšanas spēks” atklāj piecu ģimeņu pieredzi, audzinot bērnus digitālo tehnoloģiju laikmetā, un aktualizē viedierīču lietošanas paradumu ietekmi uz savstarpējām attiecībām, fizisko un garīgo veselību.
Līdz ar filmas pirmizrādi portālā LSM.lv atrodams tematisks garstāsts "Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai".
Filmai un garstāstam seko arī tematiska sižetu sērija LTV raidījumā "Rīta Panorāma".
Nevajag pazīt nevienu burtu, nevajag mācēt lasīt vai runāt, nevajag arī staigāt vai ēst ar karoti, lai lietotu skārienjūtīgu ekrānu. Pilnīgi pietiek skatīties uz košiem attēliem ekrānā un kustināt pirkstiņu. Tā par situāciju, kas šobrīd pazīstama daudziem vecākiem, stāstīja profesore Zanda Rubene. Viņa īpaši specializējusies digitālā laikmeta izaicinājumos bērnu audzināšanā. Pēdējo desmit gadu laikā interneta lietotājs kļuvis 0 gadu vecs, uzsvēra speciāliste.
“Nebija jau tā, ka kāds vecākiem teica – iedod savam bērnam, kuram 8 mēneši, ekrānu rokā un tad tu varēsi izmazgāt matus. Nē, tā jau tas nenotika. Mēs ļoti labi zinām – mēs redzam uz ielas – viens ir iedevis, otrs ir iedevis. Un pamazām, pamazām tas paradums izplatījās,” stāstīja profesore.
Pētījumu par to, kā skārienjūtīgā telefona ienākšana ģimenēs ietekmē jaunākos lietotājus, vēl ir gaužām maz, tomēr dažas atziņas jau ir. Piemēram, pirms trijiem gadiem neirobiologi, neirozinātnieki un bērnu psihiatri paziņoja, ka līdz 2 gadu vecumam neredz attīstošu iemeslu, kādēļ bērnam vajadzētu izmantot tehnoloģiju. Cita situācija ir trīsgadniekiem un četrgadniekiem.
“Var viņa vecumam domātas aplikācijas kopā ar vecākiem izmantot. 15 minūtes, divreiz 15 minūtes dienā. Un izmantot šīs aplikācijas ar mērķi iemācīties krāsas, iemācīties visus dinozaurus,” ieteica Rubene.
Satura nozīmi atzina arī pediatre Katrīna Selecka, uzsverot, ka ir daudz labu piemēru, turklāt arī latviešu valodā:
“Vecākam nākas būt policistam un izšķirot, kas ir labs un kas ir slikts. Bet es negribētu teikt, ka viss šajā laikmetā ir briesmīgi slikti.”
Televīzijas seriāls “Tutas lietas” mazos skatītājus iepriecina jau trīs gadus un ir domāts vismazākajiem – bērniem līdz četru, reizēm – sešu gadu vecumam. Ideja par seriālu ar virtuālo auklīti Tutu dzima tad, kad Tutas mamma Marta Selecka pati gaidīja savu otro bērniņu.
“Sapratu, ka laikmets ir mainījies, ka ekrāni ir un būs. Šis projekts ir kā es saucu – mazākais ļaunums. Mēs gribam, lai saturs ir mīļš un noteikti arī izglītojošs,” uzsvēra Selecka.
Tuta bērniem māca gan skaitīt – viens, divi, trīs, gan trīs, divi, viens. Bet mūsu filmēšanas dienā Tuta viesojās senākos laikos, tāpēc ietērpusies tautastērpā un spēlēja kokli.
Bērniem domāts saturs atrodams arī sabiedrisko mediju portāla LSM.lv sadaļā "Bērnistaba” , kur pirmsskolas vecuma bērni var ne tikai noskatīties animācijas filmiņas, bet arī darboties – zīmēt, krāsot, spēlēt spēles.
“Spēlēm ir klāt informācija par to, kā to darīt, ko šī spēle māca. Kas ir būtiski – tā nav tikai izklaide,” uzsvēra “Bērnistabas” redaktore Ināra Antiņa.
LSM.lv Bērnistabā mazie var gan klausīties putnu balsis, gan apgūt pulksteni, bet tie, kas to jau prot – pārbaudīt un nostiprināt savas zināšanas.
Visbiežāk apmeklētās sadaļas ir “Spēles” un filmiņas , bet vakaros, gluži tāpat kā visos laikos, topā ir vakara pasaciņa.
Vairāk par ekrānierīču ietekmi uz bērniem lasiet LSM.lv garstāstā “Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai”!
