Latvijas radio raidījumā "Ģimenes studija" saruna par to, kā, ļaujot garlaikoties, iemācīt bērniem radošumu un spēju sevi nodarbināt bez vecāku nemitīgas iejaukšanās.
Bērni mēdz meklēt pieaugušo palīdzību dažādu aktivitāšu izdomāšanā, bieži tā ir prasība pēc izklaidēšanas, ja neviens bērnu neizklaidē, tad bērns pats būs spiests izdomāt sev interesantu nodarbi (var gan gadīties, ka vecāki to uzskatīs par nedarbiem).
Bērniem ir dažāds temperaments, raksturs, intereses. Tas arī nosaka, cik aktīva un piesātināta, vai gluži pretēji - neaktīva būs viņu dzīve.
Pieaugušajiem bieži ir savas gaidas par bērna brīvā laika pavadīšanu, bērniem ir cits viedoklis par to, kas ir noderīgs un aizraujošs.
Tomēr vecākiem būtu jāatceras, ka bērniem ir savi sapņi un vēlmes,
ne vienmēr vecāki prot nodalīt to, kas bērnam būtu derīgs, no saviem nepiepildītajiem sapņiem.
Lai palīdzētu bērnam negarlaikoties, dotu idejas realizēšanai, vecākiem vajadzētu palīdzēt bērnam saplānot dienas režīmu, akcentēt darāmos darbus un sekot līdzi, kā veicas ar to realizēšanu.
Vecāki satraucas, ka bērni vairāk laika velta viedierīcēm, mazāk kontaktējas ar vienaudžiem reālajā vidē. Bieži satraukumam par pārlieku lielo aizraušanos ar virtuālo pasauli nav pamata, jo bērni viedierīcēs var atrast daudz noderīga, gūt jaunas prasmes un zināšanas. Vecākiem gan būtu jākontrolē, kādu saturu bērns apskata.
Vecāku paraugs ir ļoti noteicošs faktors bērna vēlmei pēc aktīvas un interesantas dzīves, kurā garlaicībai nav vietas.
Ja bērns saka, ka viņam ir garlaicīgi, vecākiem vajadzētu mudināt viņu nosaukt tās lietas, kas viņa dzīvi varētu padarīt mazāk garlaicīgu un kas būtu bērnam pašam paveicamas.
