Mammas ar tētiem un saviem mazuļiem, kuri pat nebija sasnieguši vēl gada vecumu, satupstas aplī pie zemes, lai iegrimtu meža pasaulē. Ar skaņas un gaismas efektiem panāktās noskaņas papildina īstas sūnas, koka gabaliņi, smilgas un citi augi, ar kuriem virtuozi darbojas Liepājas leļļu teātra aktrises, tā vienā mirklī uzburot citu pasauli, kurā nonāk skatītājs.
Par savu pieredzi, veidojot citāda formāta izrādi, kur mazie skatītāji un vecāki piedalās dzīvā rotaļā, stāsta Liepājas leļļu teātra aktrises Denisa Braša un Ilze Jura.
„Bija tādas mazas bailītes, jo nebija tādas pieredzes ar tik maziem bērniem kā gadu veciem,” pauž Denisa.
“Mēs labi sadarbojāmies ar komponistu, režisoru un scenogrāfu, radījām šo skaisto atmosfēru, mierpilno mammas sajūtu,” papildina Ilze
“Te ir tā pirmā iespēja maziem skatītājiem sajust skatuves garšu. Tās ir sajūtas, arī teātra māksla ir sajūta – klausīsimies, skatīsimies. Neizsakāmas sajūtas,” turpina Ilze.
Interesi par izrādi nezaudē pat paši mazākie skatītāji, stāsta Laura Vītola, kura izrādi vēroja kopā ar dzīvesbiedru Dzintaru un savu mazuli, kurš vēl nav sasniedzis gada vecumu.
„Interesēja un varēja noturēt uzmanību 25 minūtes. Man ļoti patika, kā tika radīts mežs, nav tikai mīkstās mantas un rotaļlietas. Bija dzīvas lietas, dzīvs mežs, kā realitātē, bērns jutās ļoti organiski, kā dabā nonācis. “
Izrādes idejas autore un režisore Karolina Jurkšaite no Klaipēdas stāsta, ka izrādei tiešām izmantota īsta sūna, kas atvesta no Norvēģijas, tā ir īpaši koši zaļa, no tās veidoti dažādi koki un uzburta meža sajūta. Režisore izrādi pašiem mazākajiem skatītājiem jau veidojusi Lietuvā, kas radījusi lielu interesi. Tagad radies sadarbības projekts ar Liepājas leļļu teātri, par idejas pirmsākumiem izrādei „Es un mana mamma” stāsta režisore: “Es audzināju savu mazo meitiņu, es šajā laikā dzīvoju šādā atmosfērā, kur ir mamma, daba, rotaļa, tas ir viss, ko esmu piedzīvojusi, atcerējos arī savu bērnību, savu mammu, kad biju maziņa, kādas bijusi.”
Izrādes laikā mazie skatītāji paši palīdz radīt jūru, kas viļņojas, zilajā jūrā peld kuģi, bet krastā vējš šūpo smilgas. Skaņu celiņu izrādei veidojis komponists Kristions Lučinsks, kurš eksperimentē un ieraksta dabas skaņas. “Bija jāatrod dažādas skaņas un tās jāsavieno, jo viena putnu dziesma var skanēt arī kā čaukstoņa, vai kas cits, kaut kāda skaņa, ko cilvēks neatpazīs. Katra skaņa bērnam rada emocijas, tā viņi iepazīst pasauli caur skaņu,“ pauž režisors.
